Vai tērauda skrotis medībās ir pietiekami efektīvas? Vai pāreja no svina uz tēraudu palielina ievainoto putnu skaitu? Šie jautājumi kļūst īpaši aktuāli saistībā ar Eiropas Savienībā virzītajiem jaunajiem svina skrošu ierobežojumiem. Atbildes palīdz meklēt arī ASV veikts pētījums, kurā svina un tērauda munīciju salīdzināja reālās putnu medībās, medniekiem nezinot, ar kuru patronu viņi šauj.
Pētījuma rezultāti ir praktiski nozīmīgi – pārbaudītajām patronām pētnieki nekonstatēja statistiski nozīmīgas atšķirības iegūto vai ievainoto putnu skaitā uz šāvienu. Tomēr autori brīdina šos secinājumus automātiski neattiecināt uz jebkuru patronu, medījamo sugu vai šaušanas attālumu.
Jaunie ierobežojumi – laiks gatavoties pārejai
Saskaņā ar FACE oktobrī publicēto informāciju jaunā ES svina skrošu ierobežojuma pārbaude Eiropas Parlamentā un ES Padomē noslēgusies bez iebildumiem. Tekstā paredzēts septiņu gadu pārejas periods, bet vītņstobra ieroču lodes un gludstobra ieroču viengabala lodes no šī ierobežojuma tvēruma izņemtas. FACE ziņojumā kā atlikušie soļi minēta formāla pieņemšana Eiropas Komisijā un publicēšana ES Oficiālajā Vēstnesī.
Jaunais regulējums jānošķir no jau piemērojamajiem svina skrošu ierobežojumiem mitrājos un 100 metru joslā ap tiem. Gaidāmais pārejas periods neatceļ pašreizējās prasības.
Latvijas medniekiem pārejas sagatavošanā būtiska būs piemērotas munīcijas pieejamība, ieroču saderības pārbaude un iespēja izmēģināt alternatīvas šautuvē. Tieši šajā kontekstā noder pētījumi par munīcijas faktisko darbību.
Pārbaude reālās medībās
Braiena Pīrsa un kolēģu pētījums norisinājās Teksasā 2008. un 2009. gadā. Tas pirmoreiz publicēts tiešsaistē 2014. gada novembrī, bet žurnāla Wildlife Society Bulletin numurā — 2015. gadā. Tātad tas nav jauns pētījums, taču tajā izmantotā pieeja joprojām ir vērtīga diskusijā par svina aizstāšanu.
Pētnieki salīdzināja trīs īpaši izgatavotas 12. kalibra patronas ar 70 milimetru čaulīti:
- svina skrotis 2,41 milimetra diametrā ar 32 gramu lādiņu;
- tērauda skrotis 2,54 milimetru diametrā ar 28 gramu lādiņu;
- tērauda skrotis 2,79 milimetru diametrā ar 28 gramu lādiņu.
Pētījumā medīja nelielus baložu dzimtas putnus — Zenaida macroura. Izmantots dubultakls izmēģinājums: ne mednieki, ne viņus pavadošie novērotāji nezināja, kurš munīcijas veids konkrētajā reizē izsniegts. Tas palīdzēja mazināt iepriekšēju priekšstatu ietekmi uz rezultātu vērtēšanu.
Analīzē iekļāva 5094 šāvienus. Vērtēja iegūtos un ievainotos putnus, trāpījumus, šaušanas attālumu un mednieku iespaidus. Iegūtajiem putniem veica arī pēcnāves izmeklēšanu, analizējot skrošu trāpījumus un iespiešanos audos.
Tērauds nepalielināja ievainošanas rādītāju
Pārbaudītajām patronām pētnieki nekonstatēja statistiski nozīmīgas atšķirības iegūto putnu skaitā uz šāvienu vai ievainoto putnu skaitā uz šāvienu. Arī tad, ja salīdzināja tikai gadījumus, kuros putnam bija trāpīts, iegūšanas un ievainošanas proporcijas būtiski neatšķīrās.
Tas ir nozīmīgs rezultāts diskusijā par pieņēmumu, ka tērauda skrotis neizbēgami rada vairāk ievainojumu. Šajā izmēģinājumā šāds pieņēmums neapstiprinājās.
Arī mednieki nespēja droši atpazīt izmantotās munīcijas veidu. Viņu apmierinātība ar patronu darbību nebija saistīta ar to, vai patronā atradās svina vai tērauda skrotis.
Tomēr statistiski nozīmīgas atšķirības neesamība nenozīmē, ka visas patronu īpašības bija identiskas. Pētnieki konstatēja atšķirības atsevišķos trāpījumu un putnu izmeklēšanas rādītājos, tostarp skrošu skaitā, kas palika audos.
Svarīgs ir skrošu kūlis un pietiekama iespiešanās
Pētījuma galvenā praktiskā atziņa: ja skrotīm konkrētajā attālumā ir pietiekama spēja sasniegt un bojāt medījuma dzīvībai svarīgos orgānus, lielu nozīmi iegūst skrošu kūļa blīvums.
To ietekmē skrošu skaits patronā, to izmērs un īpašības, munīcijas kvalitāte un stobra sašaurinājums jeb čoks. Tādēļ patronas efektivitāti nevar vērtēt tikai pēc skrošu materiāla vai lādiņa masas.
Svarīgi arī nejaukt skrošu materiāla blīvumu ar skrošu kūļa blīvumu. Pirmais raksturo materiāla fizikālās īpašības, bet otrais — to, cik daudz skrošu konkrētajā attālumā pārklāj mērķa laukumu. Veiksmīgam šāvienam nepieciešama gan pietiekama skrošu iedarbība, gan atbilstošs trāpījumu pārklājums.
Pētījumā, pieaugot šaušanas attālumam, samazinājās trāpījumu un iegūto putnu īpatsvars neatkarīgi no munīcijas veida. Mednieka spēja novērtēt distanci un atteikties no nepārliecinoša šāviena saglabā nozīmi ar jebkuru munīciju.
Ko rezultāti nozīmē Latvijas medniekiem?
Šis pētījums dod pamatu tērauda munīciju vērtēt pēc pārbaudāmiem rezultātiem. Vienlaikus tas nav universāla instrukcija pīļu, zosu vai citu Latvijā medījamo putnu medībām. Izmēģinājums attiecās uz vienu nelielu putnu sugu un trim konkrētām patronām. Arī paši autori uzsver, ka rezultātu attiecināmība uz citiem lādiņiem ir ierobežota.
Praktiski gatavošanās pārejai nozīmē pārbaudīt izvēlētās patronas saderību ar konkrēto ieroci un čoku atbilstoši ražotāju norādījumiem. Ne katrs ierocis ir piemērots jebkurai tērauda skrošu patronai. Ja par saderību ir šaubas, nepieciešams kompetenta ieroču meistara vai ražotāja skaidrojums.
Nākamais solis ir izmēģinājumi šautuvē: skrošu kūļa pārbaude uz papīra paredzētajās distancēs un treniņš lidojošu mērķu šaušanā. Tas palīdz iepazīt konkrētās patronas darbību un izvērtēt savas prasmes.
Latvijas medniekiem pārejas periodā vajadzīgs praktisks atbalsts — skaidra informācija, piemērota munīcija un pieejamas treniņu iespējas. Teksasas pētījums rāda, ka pārbaudītajos apstākļos tērauda skrotis varēja nodrošināt līdzvērtīgus medību rezultātus. Uzdevums ir atrast drošu un efektīvu risinājumu konkrētajam ierocim, medījumam un medību apstākļiem.
Avots: A comparison of lead and steel shot loads for harvesting mourning doves https://wildlife.onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1002/wsb.504
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
