Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” saņēmis 40 GPS kakla siksnas, ar kurām paredzēts aprīkot aļņus Latvijā un Igaunijā. Jaunās tehnoloģijas ļaus iegūt līdz šim trūkstošu informāciju par aļņu pārvietošanos, izmantotajām teritorijām un abu valstu populāciju savstarpējo saistību.

Pētījums tiek īstenots pārrobežu sadarbības projekta “MooseBelt” ietvaros. Latvijā GPS kakla siksnas paredzēts uzlikt 20 aļņiem, un vēl 20 dzīvnieki tiks aprīkoti Igaunijā. Iegūtie dati palīdzēs veidot vienotu, zinātniskos datos balstītu aļņu populācijas apsaimniekošanas sistēmu abās valstīs.

Ko atklās GPS dati?

GPS siksnas regulāri reģistrēs dzīvnieku atrašanās vietu, ļaujot pētniekiem noskaidrot:

• kādas teritorijas aļņi izmanto dažādos gadalaikos;
• cik plašas ir atsevišķu dzīvnieku dzīvesvietas;
• cik lielus attālumus aļņi veic ikdienā un sezonālās migrācijas laikā;
• kā mainās buļļu pārvietošanās riesta periodā;
• kur atrodas nozīmīgākās barošanās un atpūtas vietas;
• cik cieši saistītas ir Latvijas un Igaunijas aļņu populācijas;
• kā dzīvnieku pārvietošanos ietekmē mežsaimniecība, ceļi, apdzīvotas vietas un citi vides faktori.

Pētnieki iegūtos pārvietošanās datus analizēs kopā ar informāciju par mežiem, lauksaimniecības zemēm, ceļu tīklu un citiem ainavas elementiem. Tas ļaus daudz precīzāk izprast, kā aļņi izmanto vidi un kuri faktori veicina vai ierobežo to pārvietošanos.

Šāda informācija nepieciešama ne tikai populācijas apsaimniekošanai. Tā var palīdzēt identificēt vietas, kurās biežāk iespējamas aļņu un transportlīdzekļu sadursmes, kā arī novērtēt lielas infrastruktūras un dažādu saimniecisko darbību ietekmi uz dzīvnieku migrāciju.

Pasaule no aļņa skatpunkta

Viena no GPS kakla siksnām būs aprīkota arī ar videokameru. Tā dos unikālu iespēju ieraudzīt vidi no paša aļņa skatpunkta un iegūt informāciju, ko nav iespējams savākt tikai ar dzīvnieka atrašanās vietas koordinātēm.

Video materiāls varēs palīdzēt novērot aļņa barošanos, pārvietošanos un uzvedību dabiskajos apstākļos, kā arī labāk saprast, kā dzīvnieks reaģē uz apkārtējo vidi, dažādiem šķēršļiem un cilvēka klātbūtni.

GPS koordinātas parāda, kur dzīvnieks atrodas, savukārt kamera var palīdzēt izskaidrot, kādēļ tas konkrēto vietu izvēlējies un ko tur dara.

Aļņi robežas nepazīst

Latvijas un Igaunijas aļņu populācijas nav iespējams pilnvērtīgi apsaimniekot kā divas savstarpēji nesaistītas vienības. Aļņi nepazīst valstu un medību iecirkņu robežas, un savas dzīves laikā var izmantot plašas teritorijas abās robežas pusēs.

Tādēļ viens no svarīgākajiem projekta uzdevumiem ir noskaidrot, cik lielā mērā abu valstu aļņu populācijas ir savstarpēji saistītas. Pētnieki vērtēs dzīvnieku pārvietošanos pāri Latvijas–Igaunijas robežai, kā arī dažādu ainavas elementu un infrastruktūras radīto ietekmi.

Līdz šim lēmumi par aļņu apsaimniekošanu lielākoties balstījušies uz populācijas uzskaites datiem, nomedīto dzīvnieku skaitu, postījumu informāciju un mednieku novērojumiem. GPS telemetrija šo informāciju neaizstās, bet papildinās ar detalizētiem datiem par individuālu dzīvnieku pārvietošanos un uzvedību.

Dati ilgtspējīgākai apsaimniekošanai

Aļņu populācijas apsaimniekošanā vienlaikus jāņem vērā vairāki faktori – populācijas stāvoklis, mežsaimniecības intereses, ceļu satiksmes drošība, dzīvnieku pārvietošanās iespējas un medību saimniecības vajadzības.

Nepietiekami vai fragmentāri dati var novest pie situācijas, kad lēmumi tiek pieņemti tikai pēc atsevišķiem rādītājiem, neņemot vērā populācijas kopējo dinamiku un dzīvnieku faktisko pārvietošanos.

Projektā iegūtie dati tiks izmantoti reģionālu aļņu apsaimniekošanas plānu sagatavošanai un vienotas Latvijas un Igaunijas aļņu apsaimniekošanas stratēģijas izstrādei. Paredzēts sagatavot arī priekšlikumus normatīvo aktu un procedūru pilnveidošanai.

Projekta rezultātiem būtu jāpalīdz pieņemt precīzākus un zinātniski pamatotus lēmumus, vienlaikus ņemot vērā mednieku praktisko pieredzi un zināšanas par vietējiem apstākļiem.

Latvijas Mednieku asociācija – projekta partneris

Projekta “MooseBelt” vadošais partneris ir Dabas izcilības institūts. Projektā piedalās arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, Igaunijas Dzīvības zinātņu universitāte, Latvijas Mednieku asociācija, Latvijas Mednieku savienība un Igaunijas Mednieku biedrība.

Mednieku organizāciju iesaiste ir īpaši nozīmīga, jo mednieki var nodrošināt ne tikai praktisku atbalstu pētījuma īstenošanā, bet arī vietējās zināšanas un ilgtermiņa novērojumus. Projektā paredzēts iesaistīt un uzrunāt vismaz 1400 Latvijas un Igaunijas mednieku.

Viens no sagaidāmajiem rezultātiem ir reģionālā aļņu apsaimniekošanas plāna ieviešana Igaunijā un Latvijas Mednieku asociācijas biedra – Salacgrīvas mednieku kluba “Mežgaiļi” – apsaimniekotajā teritorijā.

Par projektu “MooseBelt”

MooseBelt jeb “Vienota aļņu populācijas apsaimniekošanas sistēma Latvijas un Igaunijas teritorijā” ir Interreg Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projekts Nr. EE-LV00111.

Tā īstenošanas laiks ir no 2024. gada 1. augusta līdz 2028. gada 29. februārim. Projekta kopējais budžets ir 949 043,75 eiro, no kuriem 759 235 eiro veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Projekta mērķis ir uzlabot aļņu aizsardzību un ilgtspējīgu apsaimniekošanu Latvijas un Igaunijas pārrobežu teritorijā, izmantojot kopīgi iegūtus datus, saskaņotu pieeju un ilgtermiņa sadarbību starp zinātniekiem, valsts institūcijām un mednieku organizācijām.

Avoti: LVMI “Silava”