Mednieki, pašvaldība, lauksaimnieki un vietējie iedzīvotāji apvienojušies, lai atjaunotu bioloģisko daudzveidību.
Mednieki no organizācijas Kościańska Knieja sadarbībā ar Kostjanas pašvaldību un Kokoržinas ciema padomi Polijā īsteno vērienīgu vides projektu “Pelēkā irbe – četri gadalaiki lauksaimniecības medību iecirknī”.
Tā ir vietējā līmeņa iniciatīva dabas aizsardzībai un bioloģiskās daudzveidības atjaunošanai lauksaimniecības ainavā. Projekts vienlaikus palīdz īstenot vairākus Eiropas Savienības vides politikas mērķus, tostarp ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, Dabas atjaunošanas regulu un Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumus.
Iniciatīvas pamatā ir starptautiskajā projektā PARTRIDGE INTERREG gūtā pieredze. Tā uzmanības centrā ir lauksaimniecības zemju dzīvotņu kvalitātes uzlabošana un ar šīm ekosistēmām cieši saistīto sugu populāciju atjaunošana. Īpaša uzmanība pievērsta pelēkajai irbei (Perdix perdix), kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem lauksaimniecības ainavas veselības indikatoriem Eiropā.
Atbilde uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanos
Zinātnieki un vides institūcijas jau gadiem brīdina par krasu ar lauksaimniecības dzīvotnēm saistīto sugu skaita samazināšanos. Intensīva lauksaimniecība, lauku malu un dzīvžogu likvidēšana, ainavas vienveidošana un apputeksnētāju skaita sarukums būtiski pasliktinājis agroekosistēmu stāvokli visā Eiropā.
Kostjanas apriņķī īstenotā projekta galvenais mērķis ir atjaunot dzīvotnes un palielināt pelēko irbju skaitu. To paredzēts panākt, atjaunojot dabiskos ainavas elementus, uzlabojot dzīves apstākļus mazajiem medījamiem dzīvniekiem un aktīvi iesaistot vietējo sabiedrību.
Šie pasākumi atbilst ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķim apturēt sugu un dzīvotņu izzušanu un atjaunot degradētās ekosistēmas. Tie palīdz īstenot arī Dabas atjaunošanas regulas prasības, kas dalībvalstīm uzdod pakāpeniski atjaunot degradētās ekosistēmas, tostarp ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības dzīvotnes.
Kopīga atbildība par lauku ainavu
Projektā sadarbojas mednieki, pašvaldība, lauksaimnieki, mežsaimnieki, skolotāji, biškopji un vietējie iedzīvotāji. Tik plaša partnerība atspoguļo mūsdienīgu pieeju dabas aizsardzībai – ekosistēmu sekmīga atjaunošana nav iespējama bez visu to cilvēku iesaistes, kuri apsaimnieko un izmanto dabas resursus.
Pirmie organizatoriskie un praktiskie darbi tika sākti 2025. gadā. Sadarbībā ar Kostjanas pašvaldību projekta vajadzībām piešķirts pašvaldības zemesgabals, kurā tiks izveidota “Knieja izglītības patvēruma vieta” ar brīvdabas mācību paviljonu.
Tā atradīsies triju ciemu tuvumā, kuru pamatskolās darbojas vides interešu pulciņi, kas pievēršas bioloģijai, dabas fotografēšanai un izglītībai brīvā dabā. Jaunajā vietā plānots rīkot darbnīcas, nodarbības dabā un vietējās kopienas tikšanās par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām un ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu.
Īpaša uzmanība tiks veltīta jaunās paaudzes izglītošanai, jo tieši jauniešiem nākotnē būs būtiska loma vietējo ekosistēmu un lauku ainavu veidošanā.
Atbalsts apputeksnētājiem
Viena no svarīgākajām projekta daļām ir apputeksnētājiem piemērotu dzīvotņu uzlabošana. To skaita straujais kritums Eiropas Savienībā atzīts par vienu no nopietnākajiem draudiem pārtikas drošībai un ekosistēmu noturībai.
Projektā iesaistītie lauksaimnieki īstenos apputeksnētājus atbalstošus pasākumus, bet vietējie biškopji palīdzēs paplašināt nektāra un ziedputekšņu ieguves iespējas, veidojot ziedošu augu platības. Tiks stādīti koki un krūmi, kā arī ierīkotas daudzgadīgas veģetācijas joslas. Tās uzlabos ainavas struktūru un nodrošinās patvērumu putniem, kukaiņiem un mazajiem zīdītājiem.
Šādi pasākumi atbilst ES Apputeksnētāju iniciatīvas un Kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem, kas paredz saglabāt buferjoslas, lauku malas, dzīvžogus un citus bioloģisko daudzveidību veicinošus ainavas elementus.
No izgāztuves par vērtīgu dzīvotni
Projekta ietvaros ekoloģiski atjaunota arī 2,1 hektāru liela degradēta teritorija. Agrāk tā piederēja valsts lauksaimniecības uzņēmumam, bet vēlāk daudzus gadus tika izmantota kā nelegāla atkritumu izgāztuve.
Pēc teritorijas rūpīgas attīrīšanas tajā iesēti vietējo daudzgadīgo augu maisījumi, tostarp parastais pelašķis (Achillea millefolium), kodīgā gundega (Ranunculus acris) un pļavas āboliņš (Trifolium pratense). Šie augi uzlabo augsnes kvalitāti, bagātina to ar slāpekli un nodrošina vērtīgus barības resursus apputeksnētājiem.
Šis piemērs apliecina, ka pat stipri degradētu zemi iespējams atjaunot un no jauna iekļaut funkcionējošā ekosistēmā.
Projekts aptver 7580 hektārus
Projekts tiek īstenots Kostjanas mednieku kluba Nr. 11 Knieja nomātā medību iecirknī, kura kopējā platība ir 7580 hektāru, tostarp 1242 hektāri meža.
Pēc zemes izmantošanas veidu izvērtēšanas par prioritārām dzīvotņu atjaunošanai atzītas 1650 hektāru lielas aramzemes, zālāju, pļavu un papuvju platības.
Irbju uzskaite apliecināja, ka 610 hektāru lielā projekta teritorijas daļā pelēko irbju pašlaik nav, tādēļ tur nepieciešama aktīva sugas atjaunošana. Atlikušajos 1040 hektāros monitoringa laikā konstatēti 27 saucoši irbju tēviņi. Tas liecina, ka šajā teritorijā vēl saglabājusies neliela vietējā populācija, kuru iespējams stiprināt, uzlabojot dzīvotnes un nodrošinot piebarošanu.
- gada septembrī paredzēts projekta teritorijā izlaist 24 pelēko irbju vaislas pārus. Vienlaikus pašvaldībai piederošās lauku malas gar lauksaimniecības ceļiem tiks apsētas ar daudzgadīgu, arī ziemā saglabājošos augu maisījumu. Šīs joslas nodrošinās patvērumu un barību daudzām savvaļas sugām.
Plašāks monitorings ieplānots 2026. gada novembrī un 2027. gada janvārī. Tā laikā tiks vērtēta īstenoto dzīvotņu atjaunošanas pasākumu efektivitāte un irbju populācijas pārmaiņas abās projekta teritorijās.
Vietējā sadarbība dabas labā
- gada aprīlī paredzēts izveidot trīs konsultatīvās darba grupas, kurās darbosies lauksaimnieki, mežsaimnieki, mednieki un skolotāji. Katra grupa pievērsīsies savai jomai – savvaļas dzīvniekiem draudzīgām lauksaimniecības metodēm, koku un dzīvžogu stādīšanai vai sabiedrības izglītošanai.
Vienlaikus tiek sagatavotas kartes, kurās atzīmēs atjaunotās papuves, buferjoslas un demonstrējumu platības. Teritorijas, kurās agrāk dominējuši kukurūzas monokultūras lauki, pakāpeniski tiks pārveidotas par daudzveidīgām augu sabiedrībām. Tās palīdzēs saglabāt bioloģisko daudzveidību un nodrošinās savvaļas dzīvniekiem vērtīgus barības resursus.
Mednieki praktiski īsteno dabas atjaunošanas mērķus
Projekts “Pelēkā irbe – četri gadalaiki lauksaimniecības medību iecirknī” ir praktisks piemērs tam, kā Eiropas dabas atjaunošanas politiku iespējams īstenot vietējā līmenī. Tajā vienotā sistēmā apvienota sugas aizsardzība, dzīvotņu atjaunošana, palīdzība apputeksnētājiem, vides izglītība un vietējās sabiedrības iesaiste.
Klimata pārmaiņu apstākļos īpaši svarīgi ir veidot dzīvotnes, kas spēj izturēt sausumu, krasas temperatūras svārstības un arvien biežākas laikapstākļu anomālijas. Lauksaimniecības ainavai raksturīgo sugu izdzīvošanai nepieciešama piekļuve ūdenim, barībai, slēptuvēm un piemērotām ligzdošanas vietām.
Projekta partneri uzsver, ka agroekosistēmu atjaunošana ir ilgtermiņa process, kas prasa apņēmību, sadarbību un neatlaidību. Tikai kopīgi darbojoties pašvaldībām, lauksaimniekiem, medniekiem, vides organizācijām, valsts institūcijām un vietējām kopienām, iespējams apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atjaunot lauku ainavas ekoloģisko bagātību.
Projektu kopā ar finansējuma pieteikumiem paredzēts iesniegt Polijas Reģionālajā vides aizsardzības un ūdenssaimniecības fondā un Polijas Klimata un vides ministrijā.
Avots: Jaroslavs Kučajs, vides politikas eksperts; FACE Bioloģiskās daudzveidības manifests
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
