Nīderlandē publiskajā telpā plašu rezonansi izraisījis rubeņu (Tetrao tetrix) saglabāšanas projekts Sallandes Heivelrugas (Sallandse Heuvelrug) dabas teritorijā. Neskatoties uz ievērojamiem finanšu ieguldījumiem un ilgstošiem centieniem, rezultāti ir satraucoši – no kopumā 280 no Zviedrijas ievestajiem putniem dzīvi palikuši vien aptuveni 25.
Rubeņi Nīderlandē savvaļā šobrīd sastopams tikai vienā vietā – Sallandes Heivelrugā. Pārējā valsts teritorijā šī suga jau ir izzudusi. Kopš 2013. gada Overeiselas province vairākkārt īstenojusi rubeņu reintrodukciju, kopumā vienpadsmit piegājienos ievesti 280 putni. Projekta izmaksas līdz šim sasniegušas ap 800 000 eiro, neskaitot papildus ieguldījumus biotopu atjaunošanā, kas mērāmi vairākos miljonos eiro.
Augsta mirstība un zema mazuļu izdzīvošana
Rubeņu dabiskā dzīves ilguma potenciāls ir 4–5 gadi, taču Sallandes Heivelrugā lielākā daļa putnu šo vecumu nesasniedz. Provinces pārstāvji atzīst, ka galvenie iemesli ir:
- pasliktināts un sadrumstalots biotops,
- neliels populācijas apjoms,
- zema cāļu izdzīvošana pirmajās dzīves nedēļās,
- augsts predācijas spiediens.
Plēsēji – īpaši vanagi, lapsas, caunu dzimtas dzīvnieki un citi plēsīgie putni – būtiski ietekmē rubeņu izdzīvošanu. Tas nav pieņēmums, bet fakts, to publiski atzīst arī Nīderlandes dabas aizsardzības institūcijas.
Biotopu atjaunošana viena pati nav pietiekama
Lai gan Sallandes Heivelruga ir Natura 2000 teritorija un pēdējos gados tajā ieguldīti 8–10 miljoni eiro biotopu uzlabošanā, situācija būtiski nav uzlabojusies. Mitruma režīma izmaiņas, augsnes paskābināšanās, slāpekļa nosēdumi, klimata pārmaiņas un cilvēka radīti traucējumi ir noveduši pie kukaiņu skaita samazināšanās – tieši kukaiņi ir izšķiroši rubeņu cāļu izdzīvošanai.
Šis piemērs vēlreiz apliecina, ka biotopu atjaunošana bez predācijas pārvaldības neļauj sasniegt sugas saglabāšanas mērķus, īpaši situācijās, kur populācija jau ir kritiski maza.
Mācība arī Latvijai
Rubeņu gadījums Nīderlandē skaidri parāda, ka sugu aizsardzība nav tikai juridiska vai finansiāla problēma. Tā prasa kompleksu, uz datiem balstītu pieeju, kurā biotopu kvalitāte, populācijas struktūra un predācijas ietekme tiek vērtētas kopumā.
Mednieki daudzviet Eiropā ir tie, kas ikdienā redz šo procesu reālajā vidē – ne teorētiski, bet praksē. Šādas zināšanas un pieredze ir būtiskas, lai nepieļautu situācijas, kur dārgi projekti beidzas bez rezultāta, bet sugas – ar izzušanu.
Rubeņu stāsts Sallandes Heivelrugā ir brīdinājums: bez efektīvas predācijas pārvaldības pat vislabākie nodomi un lielākie ieguldījumi var izrādīties nepietiekami.
