Pagājušā gada gada septembrī Somijas dienvidos, Loppi apvidū, noticis nopietns incidents, kurā vilks uzbruka cilvēkam. Somijas Dabas resursu institūta (Luke) veiktās DNS analīzes apstiprināja, ka dzīvnieks, kas uzbruka, bija savvaļas vilks.
Vietējā iedzīvotāja Johanna Liukkonena bija spiesta burtiski ar kailām rokām aizstāvēt savu suni no vilku uzbrukuma. Mēģinot glābt suni, sieviete pacēla to gaisā, taču vilks, neizrādot nekādas bailes no cilvēka klātbūtnes, uzbruka arī viņai. Gan suns, gan saimniece incidentā guva tikai nelielus savainojumus, taču situācija bija dzīvībai bīstama.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka notikuma laikā apvidū uzturējās vilku pāris, kā arī atsevišķi pārvietojās viens vientuļš vilks. Uzbrukuma brīdī vilku pāris bija novērots citā vietā. Vēlāk šajā teritorijā nomedītais vilks bija vientuļš indivīds, un pastāv pamatotas aizdomas, ka tas bijis tas pats dzīvnieks, kas uzbruka cilvēkam. Pēc tam trešā vilka klātbūtne apvidū vairs nav konstatēta, tostarp arī ar meža kamerām.
Īpaši satraucošs ir fakts, ka vilku neatturēja ne cilvēka smarža, ne tuvumā esoša automobiļa izplūdes gāzu smaka. Tas liecina par izteiktu dabiskās cilvēkbailes zudumu. Eksperti uzsver, ka tieši cilvēkbailes ir būtiska lielo plēsēju uzvedības sastāvdaļa, kas samazina konfliktu risku.
Šis gadījums vēlreiz apliecina, ka lielo plēsēju aizsardzība un apsaimniekošana ir cieši saistīta ar sabiedrības drošību. Zinātniskie pētījumi rāda, ka aktīva un mērķēta populāciju apsaimniekošana, tostarp regulētas medības, palīdz saglabāt plēsēju piesardzību pret cilvēkiem un mazināt riskus gan cilvēkiem, gan mājdzīvniekiem.
Somijā notikušais ir nopietns brīdinājums arī citām valstīm: ignorējot šādus signālus un atliekot rīcību, var pieaugt gan cilvēku, gan dzīvnieku apdraudējums.
Īsumā par vilku apsaimniekošanu un medībām Somijā
Somijā vilks ir aizsargājama suga, taču noteiktos apstākļos tiek īstenota mērķēta vilku nomedīšana. Tā galvenokārt vērsta uz problēmindivīdiem, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka vai regulāri izraisa konfliktus ar cilvēkiem, suņiem un mājlopiem.
Lēmumi par vilku izņemšanu no populācijas balstās uz zinātniskiem datiem, populācijas monitoringu un drošības apsvērumiem. Somijas pieredze rāda, ka regulēta un kontrolēta apsaimniekošana ir būtisks instruments, lai saglabātu līdzsvaru starp vilku populācijas aizsardzību un cilvēku drošību.
