Mednieki, pašvaldība, lauksaimnieki un vietējie iedzīvotāji apvieno spēkus, lai atjaunotu laukirbju dzīvotnes un lauksaimniecības zemju bioloģisko daudzveidību.
Polijā medību kluba Kościańska Knieja mednieki sadarbībā ar Kościan pašvaldību un Kokorzyn ciema padomi īsteno vērienīgu vides projektu “Laukirbe – četri gadalaiki lauksaimniecības medību iecirknī”.
Projektā paredzēts atjaunot degradētas teritorijas, veidot laukirbēm un citām savvaļas sugām piemērotas dzīvotnes, ierīkot ziedošu augu joslas, stādīt kokus un krūmus, kā arī vides izglītībā iesaistīt vietējos iedzīvotājus un skolēnus.
Šī iniciatīva ir piemērs tam, kā vietējā sadarbība var palīdzēt atjaunot bioloģisko daudzveidību lauksaimniecības ainavā. Tā vienlaikus sniedz praktisku ieguldījumu vairāku Eiropas Savienības vides politikas mērķu sasniegšanā, tostarp ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam, Dabas atjaunošanas regulas un Kopējās lauksaimniecības politikas pasākumu īstenošanā.
Ierosme projektam gūta starptautiskajā PARTRIDGE INTERREG projektā, kura mērķis ir uzlabot lauksaimniecības zemju dzīvotņu kvalitāti un atjaunot ar lauku ekosistēmām cieši saistīto sugu populācijas. Īpaša uzmanība pievērsta laukirbei (Perdix perdix), kas tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajiem Eiropas lauksaimniecības ainavas ekoloģiskā stāvokļa indikatoriem.
Atbilde uz bioloģiskās daudzveidības samazināšanos
Zinātnieki un vides institūcijas jau daudzus gadus brīdina par dramatisku ar lauksaimniecības zemēm saistīto sugu skaita samazināšanos. Intensīvāka lauksaimniecība, lauku malu un dzīvžogu izzušana, ainavas vienveidība un apputeksnētāju skaita sarukums ir būtiski pasliktinājuši agroekosistēmu stāvokli visā Eiropā.
Kościan apriņķī īstenotā projekta galvenais mērķis ir atjaunot laukirbēm piemērotas dzīvotnes un palielināt to populāciju. To paredzēts panākt, atjaunojot dabiskos ainavas elementus, uzlabojot dzīves apstākļus sīkajiem medījamiem dzīvniekiem un aktīvi iesaistot vietējo sabiedrību.
Šie pasākumi atbilst ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķiem – apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atjaunot degradētās dzīvotnes un ekosistēmas. Projekts sniedz ieguldījumu arī Dabas atjaunošanas regulas īstenošanā, kas paredz pakāpeniski atjaunot degradētās ekosistēmas, tostarp ekoloģiski vērtīgas lauksaimniecības zemju dzīvotnes.
Kopīga atbildība par lauku ainavu
Projektā iesaistīti mednieki, pašvaldības pārstāvji, lauksaimnieki, mežsaimnieki, skolotāji, biškopji un vietējie iedzīvotāji. Tik plaša sadarbība atspoguļo mūsdienīgu pieeju dabas aizsardzībai – veiksmīgai ekosistēmu atjaunošanai nepieciešama visu to cilvēku līdzdalība, kuri apsaimnieko dabas resursus un izmanto to sniegtos labumus.
Pirmie organizatoriskie un praktiskie darbi sākās 2025. gadā. Sadarbībā ar Kościan pašvaldību projekta vajadzībām tika piešķirts pašvaldībai piederošs zemesgabals, kurā paredzēts izveidot “Knieja izglītības patvērumu” ar āra nodarbību paviljonu.
Vieta atrodas triju ciemu tuvumā, kuru pamatskolās darbojas ar bioloģiju, dabas fotografēšanu un vides izglītību saistīti skolēnu pulciņi. Jaunajā izglītības vietā paredzēts organizēt darbnīcas, nodarbības dabā un vietējās kopienas tikšanās par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, pielāgošanos klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un atbildīgu izturēšanos pret vidi.
Īpaša uzmanība tiks pievērsta jaunākās paaudzes izglītošanai, jo tieši jaunieši nākotnē ietekmēs vietējo ekosistēmu un lauku ainavas attīstību.
Apputeksnētāji, nektāraugi un ainavas atjaunošana
Viena no projekta nozīmīgākajām daļām ir apputeksnētājiem piemērotu dzīvotņu uzlabošana. Apputeksnētāju straujā samazināšanās Eiropas Savienībā atzīta par vienu no būtiskākajiem apdraudējumiem pārtikas drošībai un ekosistēmu noturībai.
Projektā iesaistītie lauksaimnieki īstenos apputeksnētājus atbalstošus pasākumus, savukārt vietējie biškopji palīdzēs palielināt nektāra un ziedputekšņu pieejamību, veidojot ziedošu augu platības.
Papildu koku un krūmu stādījumi, kā arī daudzgadīgās veģetācijas joslas padarīs ainavu daudzveidīgāku un nodrošinās patvērumu putniem, kukaiņiem un mazajiem zīdītājiem.
Šie pasākumi atbilst ES Apputeksnētāju iniciatīvas un Kopējās lauksaimniecības politikas vides mērķiem, kas paredz veidot buferjoslas, saglabāt laukmalas un dzīvžogus, kā arī atjaunot citus ainavas elementus, kuri palielina bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu noturību.
Atjauno degradētu teritoriju
Projekta ietvaros sākta 2,1 hektāru lielas degradētas teritorijas ekoloģiskā atjaunošana. Šī zeme vēsturiski piederējusi valsts lauksaimniecības uzņēmumam un daudzus gadus tikusi izmantota kā nelegāla atkritumu izgāšanas vieta.
Pēc plašiem sakopšanas darbiem teritorijā iesēti vietējo daudzgadīgo augu maisījumi, tostarp parastais pelašķis (Achillea millefolium), kodīgā gundega (Ranunculus acris) un pļavas āboliņš (Trifolium pratense).
Šie augi palīdz uzlabot augsnes kvalitāti, bagātina augsni ar slāpekli un nodrošina nozīmīgus barības resursus apputeksnētājiem.
Šis piemērs apliecina, ka pat stipri degradētu zemi iespējams atjaunot un atkal iekļaut funkcionējošā ekosistēmā. Šādu teritoriju atjaunošana ir arī viens no nozīmīgākajiem mūsdienu Eiropas vides politikas virzieniem.
Projekts aptver 7580 hektārus
Projekts aptver 7580 hektāru lielu medību iecirkni, kurā ietilpst arī 1242 hektāri meža. Šo teritoriju nomā Kościan medību klubs Nr. 11 “Knieja”.
Pēc detalizētas zemes izmantošanas izvērtēšanas par prioritārām dzīvotņu atjaunošanas teritorijām noteikti 1650 hektāri aramzemes, zālāju, pļavu un papuvju.
Laukirbju uzskaite apliecināja, ka 610 hektāru lielā teritorijā, kurā šobrīd laukirbes nav sastopamas, nepieciešami aktīvi sugas atjaunošanas pasākumi.
Savukārt atlikušajos 1040 hektāros monitoringa laikā konstatēti 27 saucoši laukirbju tēviņi. Tas liecina par saglabājušos populācijas daļu, kuru iespējams stiprināt, uzlabojot dzīvotnes un nepieciešamības gadījumā nodrošinot piebarošanu.
- gada septembrī noteiktajā atjaunošanas teritorijā plānots izlaist 24 laukirbju vaislas pārus. Vienlaikus pašvaldībai piederošajās laukmalās gar lauksaimniecības ceļiem paredzēts iesēt daudzgadīgu augu maisījumus. Tie nodrošinās aizsegu un barību ne tikai laukirbēm, bet arī daudzām citām savvaļas sugām.
Plašas monitoringa uzskaites paredzētas 2026. gada novembrī un 2027. gada janvārī. To laikā tiks vērtēta veikto dzīvotņu atjaunošanas pasākumu efektivitāte un laukirbju populācijas izmaiņas abās projekta teritorijās.
Sadarbojas mednieki, lauksaimnieki, mežsaimnieki un skolotāji
- gada aprīlī paredzēts izveidot trīs konsultatīvās grupas, kurās darbosies lauksaimnieki, mežsaimnieki, mednieki un skolotāji.
Katra grupa pievērsīsies savai jomai – savvaļas dzīvniekiem draudzīgām lauksaimniecības metodēm, koku un dzīvžogu stādīšanai, kā arī vides izglītībai.
Vienlaikus tiek gatavoti detalizēti kartogrāfiskie materiāli, kuros tiks atzīmētas atjaunotās papuves, buferjoslas un demonstrējumu platības. Teritorijas, kurās iepriekš dominējuši kukurūzas monokultūras lauki, paredzēts pārveidot par daudzveidīgām augu sabiedrībām, kas atbalsta bioloģisko daudzveidību un nodrošina barību savvaļas dzīvniekiem.
Praktisks piemērs dabas atjaunošanai
Projekts “Laukirbe – četri gadalaiki lauksaimniecības medību iecirknī” ir praktisks piemērs tam, kā Eiropas dabas atjaunošanas politikas mērķus iespējams īstenot vietējā līmenī.
Vienā projektā apvienota konkrētas sugas aizsardzība, dzīvotņu atjaunošana, apputeksnētāju atbalsts, vides izglītība un vietējās kopienas iesaiste.
Klimata pārmaiņu apstākļos arvien nozīmīgāka kļūst tādu dzīvotņu veidošana, kas spēj izturēt sausumu, krasas temperatūras svārstības un biežākas laikapstākļu anomālijas. Ar lauksaimniecības ainavu saistīto sugu izdzīvošanai nepieciešama stabila ūdens un barības pieejamība, kā arī piemērotas ligzdošanas un mazuļu audzēšanas vietas.
Projekta partneri uzsver, ka agroekosistēmu atjaunošana ir ilgtermiņa process, kas prasa apņēmību, sadarbību un neatlaidību. Tikai sadarbojoties pašvaldībām, lauksaimniekiem, medniekiem, vides organizācijām, valsts institūcijām un vietējām kopienām, iespējams apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un atjaunot lauku ainavas ekoloģisko bagātību.
Projektu kopā ar finansējuma pieteikumiem paredzēts iesniegt Reģionālajā vides aizsardzības un ūdenssaimniecības fondā un Polijas Klimata un vides ministrijā.
Avots: FACE Bioloģiskās daudzveidības manifests
Informācijas avots: Jaroslaw Kuczaj, vides politikas eksperts.
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
