Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” saņēmis 40 GPS kakla siksnas, kas paredzētas aļņu izpētei Latvijā un Igaunijā. Jau šoruden ar tām plānots aprīkot pirmos dzīvniekus, sperot nozīmīgu soli ceļā uz precīzāku un datos balstītu aļņu populācijas apsaimniekošanu Latvijas–Igaunijas pārrobežu teritorijā.
Pētījums tiek īstenots projekta MooseBelt ietvaros. Latvijā ar GPS kakla siksnām paredzēts aprīkot 20 aļņus, bet vēl 20 – Igaunijā. Šāda pārrobežu pieeja ir īpaši svarīga, jo aļņi nepazīst valstu un administratīvās robežas. Tie pārvietojas starp dažādām barošanās un atpūtas vietām, sezonāli maina uzturēšanās teritorijas un var šķērsot abu valstu robežu.
Ko atklās GPS dati?
Līdzšinējie aļņu novērojumi, mednieku sniegtā informācija un populācijas monitoringa dati ļauj vērtēt kopējās tendences, taču GPS kakla siksnas dos iespēju daudz precīzāk izsekot atsevišķu dzīvnieku kustībai ilgākā laika periodā.
Iegūtie dati palīdzēs noskaidrot, kādas teritorijas aļņi izmanto dažādos gadalaikos, cik plašas ir viena dzīvnieka dzīvesvietas un cik cieši savstarpēji saistītas ir Latvijas un Igaunijas aļņu populācijas. Būs iespējams analizēt arī to, kā dzīvnieku pārvietošanos ietekmē mežsaimnieciskā darbība, autoceļi, apdzīvotas vietas, ainavas sadrumstalotība un citi vides faktori.
Šāda informācija ir nepieciešama, lai labāk izprastu, kur atrodas nozīmīgākās aļņu uzturēšanās vietas un pārvietošanās koridori. Tā palīdzēs arī vērtēt iespējamos ceļu satiksmes riskus un aļņu nodarīto postījumu saistību ar dzīvotņu izmantošanu un sezonālo pārvietošanos.
Pasaule no aļņa skatpunkta
Viena no GPS kakla siksnām būs aprīkota arī ar videokameru. Tā ļaus ieraudzīt apkārtējo vidi no paša dzīvnieka skatpunkta un sniegs līdz šim grūti iegūstamu informāciju par aļņa ikdienu.
Kameras ieraksti var palīdzēt saprast, kā dzīvnieks izvēlas barošanās vietas, kā pārvietojas dažādos meža tipos un kā reaģē uz apkārtējās vides pārmaiņām. GPS koordinātes parādīs, kur alnis konkrētajā brīdī atrodas, savukārt video materiāls ļaus labāk izprast, ko dzīvnieks šajā vietā dara un kāpēc to izvēlējies.
Tas būs nozīmīgs papildinājums tradicionālajām izpētes metodēm, jo ļaus kustību datus sasaistīt ar konkrētu dzīvnieka uzvedību un apkārtējiem apstākļiem.
No pētījuma līdz praktiskai apsaimniekošanai
MooseBelt projekta mērķis nav tikai iegūt jaunus zinātniskos datus. Informācija par aļņu pārvietošanos, dzīvotņu izmantošanu un pārrobežu saiknēm būs pamats praktiskiem un zinātniski pamatotiem populācijas apsaimniekošanas risinājumiem.
Medniekiem šajā procesā ir būtiska loma. Viņu zināšanas par konkrētajām teritorijām, aļņu pārvietošanās ceļiem, sezonālajām koncentrēšanās vietām un populācijas pārmaiņām palīdzēs GPS datus sasaistīt ar reālo situāciju medību platībās. Savukārt pētījumā iegūtā informācija nākotnē var palīdzēt pieņemt precīzākus lēmumus par populācijas apsaimniekošanu, medību plānošanu, postījumu mazināšanu un satiksmes drošības uzlabošanu.
Latvijas un Igaunijas kopīgi iegūtie dati ļaus uz aļņu populāciju raudzīties kā uz vienotu pārrobežu populāciju, nevis vērtēt situāciju katrā valstī atrauti. Tas ir īpaši svarīgi, lai apsaimniekošanas lēmumi būtu savstarpēji saskaņoti un balstīti vienādos, salīdzināmos datos.
Par pirmo aļņu aprīkošanu ar GPS kakla siksnām un pētījumā gūtajiem atklājumiem projekta īstenotāji informēs turpmāk.
Videoieraksts, kas uzņemts ar GPS kakla siksnā integrētu videokameru, kura uzstādīta alnim Zviedrijā.
