Pēdējo mēnešu laikā Eiropā reģistrēti vairāki letāli incidenti, kuros, iespējams vai apstiprināti, iesaistīti brūnie lāči. Notikumi Polijā, Rumānijā un Bulgārijā, kā arī pagājušā gada gadījums Grieķijā atgādina, ka lielo plēsēju populāciju pieaugums nes līdzi ne tikai dabas aizsardzības panākumus, bet arī jaunus izaicinājumus sabiedrības drošībai.
Lāči ir aizsargājama suga un nozīmīga Eiropas dabas mantojuma daļa, tomēr arvien biežāk tiek uzdots jautājums – kā nodrošināt līdzsvaru starp sugas aizsardzību un cilvēku drošību?
Vairāki letāli gadījumi dažu mēnešu laikā
Šā gada maijā Bulgārijā, netālu no Sofijas esošajā Vitošas dabas parkā, tika atrasts bojāgājis 35 gadus vecs pārgājienu cienītājs. Starp iespējamajiem nāves cēloņiem tiek izmeklēts arī lāča uzbrukums. Pētnieki norādījuši, ka pieaug risks situācijās, kad lāči zaudē dabiskās bailes no cilvēka.
Rumānijā šopavasar netālu no Farkaslakas tika atrasts bojāgājis vīrietis, kurš bija pazudis vairākas dienas iepriekš. Ziņots par kodumu pēdām, turklāt notikuma vietā ierodoties glābējiem, tuvumā joprojām atradies lācis.
Polijas Bieszczady reģionā aprīļa beigās bojā gāja 58 gadus veca sieviete, kura mežā meklēja nomestos briežu ragus. Pirms sakaru pārtrūkšanas viņa pa telefonu dēlam esot paguvusi iesaukties: “Lācis, lācis!”
Savukārt 2025. gadā Grieķijā netālu no Bulgārijas robežas bojā gāja tūrists, kurš, pēc līdzgaitnieku teiktā, ticis vajāts vai sastapies ar lāci kalnu apvidū.
Lāči vairs nav tikai nomaļās vietās
Visos šajos gadījumos uzmanību piesaista kāda kopīga iezīme – incidenti nenotika neapdzīvotā meža vidū simtiem kilometru no cilvēkiem. Tie notika vietās, kur regulāri pārvietojas tūristi, pārgājienu cienītāji un vietējie iedzīvotāji.
Tas sakrīt ar tendenci, ko novēro vairākās Eiropas valstīs – lāči arvien biežāk sastopami pie ceļiem, apdzīvotu vietu tuvumā un cilvēku izmantotās teritorijās.
Ko tas nozīmē Latvijai?
Latvijā oficiāli tiek lēsts aptuveni 190 lāču liels populācijas apjoms, un novērojumu skaits turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek saņemti ziņojumi par lāčiem pie mājām, bišu dravām, meža ceļiem un pat apdzīvotu vietu tuvumā.
Līdz šim Latvijā nav reģistrēti letāli lāču uzbrukumi cilvēkiem, tomēr Eiropas pieredze rāda, ka pieaugošas populācijas gadījumā konfliktsituāciju risks pieaug. Jo vairāk lāču būs Latvijas mežos, jo biežāk cilvēku un lāču ceļi krustosies.
Tāpēc svarīgi jau savlaicīgi domāt ne tikai par sugas aizsardzību, bet arī par:
- precīzu populācijas monitoringu;
- sabiedrības informēšanu;
- rīcības plāniem problēmsituācijās;
- ātru reaģēšanu gadījumos, kad dzīvnieki zaudē bailes no cilvēka;
- praktiskiem līdzāspastāvēšanas pasākumiem.
Nepieciešama pragmatiska pieeja
Lāču populācijas atjaunošanās Eiropā bieži tiek minēta kā dabas aizsardzības veiksmes stāsts. Tomēr šie panākumi rada arī jaunus pienākumus. Ar aizsardzības statusu vien nepietiek – nepieciešama pārdomāta apsaimniekošana, uzticami dati un skaidri lēmumi.
Gan Polijas, gan Rumānijas, gan Bulgārijas piemēri rāda, ka sabiedrības drošības jautājumi nevar tikt ignorēti. Līdzāspastāvēšana ar lielajiem plēsējiem ir iespējama, taču tai jābalstās nevis emocijās, bet datos, prevencijā un praktiskos risinājumos.
Arī Latvijai, kur lāču skaits turpina pieaugt, šī diskusija kļūs arvien aktuālāka.
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
