Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās apstākļos arvien aktuālāks un vienlaikus pretrunīgāk vērtēts kļūst jautājums par plēsēju skaita kontroles nozīmi dabas aizsardzībā. Zemes apsaimniekotājiem, medniekiem, dabas aizsardzības speciālistiem un politikas veidotājiem jāmeklē efektīvi risinājumi, kas palīdzētu saglabāt apdraudēto sugu populācijas un uzlabot to dzīvotnes.
Lielbritānijas Medību un dabas aizsardzības asociācijas BASC aplūkotais zinātnisko pētījumu pārskats sniedz ieskatu līdz šim pieejamajos datos un parāda, kā gan letāla, gan neletāla plēsēju kontrole var palīdzēt sasniegt dabas aizsardzības mērķus.
Kas tika vērtēts?
Pārskatā analizēti 358 pētījumi no Lielbritānijas, Īrijas un citām Britu salu teritorijām. Tie aptvēra dažādas dzīvotnes — no augstienēm līdz piekrastes zonām. Pētnieki vērtēja, kā plēsēju skaita ierobežošana ietekmē to upuru sugas un plašākus ekoloģiskos procesus.
Visbiežāk pētījumos aplūkotās sugas bija lapsas, vārnveidīgie putni, sermuļu dzimtas plēsēji, plēsīgie putni un invazīvās sugas, piemēram, Amerikas ūdele. Savukārt starp plēsēju apdraudētajām sugām bija bridējputni, mazie zīdītāji, medījamie putni un lauksaimniecības ainavā dzīvojošās putnu sugas, no kurām daudzu populācijas samazinās.
Par ko liecina pierādījumi?
Pētījumu rezultāti liecina, ka likumīgi, ētiski un mērķtiecīgi veikta plēsēju kontrole var palīdzēt aizsargāt jutīgās sugas. Visbiežāk bija pētītas letālās metodes — galvenokārt medības un slazdošana. Kopumā tās efektīvi samazināja plēsēju radīto spiedienu un uzlaboja apdraudēto sugu ligzdošanas sekmes. Mazāk nekā piecos procentos pētījumu tika konstatēta negatīva ietekme uz aizsargājamo upuru sugu stāvokli.
Pozitīvus rezultātus piemērotos apstākļos nodrošināja arī neletālās metodes, tostarp aizsargžogi un plēsēju uzmanības novēršanai paredzēta barošana. Šādas metodes var būt īpaši nozīmīgas vietās, kur letāla kontrole ir ierobežota vai nav iespējama.
Viens no būtiskākajiem secinājumiem tika iegūts pētījumos, kuros plēsēju kontrole tika salīdzināta ar teritorijām, kur nekādi pasākumi netika veikti. Ainavās, kurās lielā skaitā sastopami dažādai barībai un dzīves apstākļiem viegli pielāgoties spējīgi plēsēji, piemēram, lapsas un vārnveidīgie putni, bezdarbība bieži izraisīja lielāku plēsēju spiedienu un zemāku jauno putnu un dzīvnieku izdzīvotību.
Tas nozīmē, ka arī lēmumam neko nedarīt var būt izmērāmas sekas. Sugām, kuru populācijas jau ir apdraudētas, pastiprināta ligzdu, olu un mazuļu bojāeja var būtiski ierobežot atjaunošanās iespējas.
Mednieku nozīme plēsēju kontrolē
Pētījumu pārskats izceļ mednieku un citu medību saimniecībā iesaistīto cilvēku praktisko ieguldījumu. Droša šaujamieroču lietošana, pareiza slazdu izvietošana, sugu pazīšana un detalizētas zināšanas par vietējo teritoriju ir būtiskas daudzos dabas aizsardzības projektos.
Šīs prasmes ir īpaši nozīmīgas lauku apvidos un privāti apsaimniekotās teritorijās, kur nepieciešama regulāra, mērķtiecīga un ilgstoša plēsēju kontrole.
Tomēr neviena metode nav piemērojama pilnīgi visās situācijās. Apsaimniekošanas rezultāti ir atkarīgi no konkrētās sugas, dzīvotnes, plēsēju atkārtotas ienākšanas iespējām un ilgtermiņa dabas aizsardzības mērķiem. Tādēļ kontrolei jābalstās datos, jābūt mērķētai un tās rezultāti regulāri jāvērtē.
Latvijas situācija: īpaši svarīga invazīvo plēsēju kontrole
Lielbritānijā iegūtie secinājumi ir aktuāli arī Latvijai. Pie mums plēsēju spiediens var būt īpaši nozīmīgs mitrājos, piekrastē, ezeru salās un citās teritorijās, kur ligzdo ūdensputni un uz zemes ligzdojošas putnu sugas.
Latvijā lapsas ir atļauts medīt visu gadu. Visu gadu medījamas arī Latvijas faunai neraksturīgās un invazīvās sugas, tostarp jenotsuņi un Amerikas ūdeles. Savukārt pelēko vārnu un žagatu medībām ir noteikts termiņš no 15. jūnija līdz 30. aprīlim. Konkrētās prasības nosaka spēkā esošie Medību noteikumi, turklāt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jāievēro arī attiecīgās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
Īpaša uzmanība jāpievērš invazīvajiem plēsējiem. Jenotsuns spēj izmantot ļoti dažādas dzīvotnes un apdraud uz zemes ligzdojošo putnu olas un mazuļus. Ziemeļeiropā veiktos pētījumos tas konstatēts kā viens no biežākajiem zīdītājiem, kas izposta pīļu ligzdas.
Arī Amerikas ūdele nav Latvijas vietējā suga. Tā sastopama ūdenstilpju piekrastēs, salās un mitrājos, kur var nodarīt lielu kaitējumu putnu ligzdām. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka Amerikas ūdele rada apdraudējumu arī vietējās Eiropas ūdeles izdzīvošanai un izplatībai.
Svarīgi saprast, ka atsevišķu plēsēju sugu ietekme var summēties. Vārnveidīgais putns var pirmais atrast ligzdu un sabojāt olu, bet pēc tam smarža piesaista jenotsuni vai Amerikas ūdeli. Tādēļ vienā teritorijā dzīvojoša daudzveidīga plēsēju kopiena var radīt lielāku ietekmi, nekā varētu secināt, vērtējot katru sugu atsevišķi.
Nepieciešami jauni risinājumi un ilgtermiņa darbs
Pieaug interese par jaunām tehnoloģijām un neletālām metodēm. Fotokameras, termālās novērošanas ierīces, precīzāks monitorings, aizsargžogi un dažādi atbaidīšanas paņēmieni ļauj labāk novērtēt plēsēju klātbūtni un izvēlēties konkrētajai teritorijai piemērotāko risinājumu.
Vienlaikus pētījumu pārskats atklājis arī zināšanu trūkumu. Joprojām ir salīdzinoši maz ilgtermiņa pētījumu, kas ļautu novērtēt, kā ekosistēmas reaģē vairākus gadus pēc kārtas. Nepieciešams vairāk datu par atsevišķu sugu reakciju, vairāku faktoru kopējo ietekmi un sabiedrības attieksmi pret plēsēju kontroli.
Ar vienreizēju plēsēju skaita samazināšanu parasti nepietiek. Ja netiek novērsti apstākļi, kas padara teritoriju plēsējiem pievilcīgu, vai netiek nodrošināta regulāra kontrole, atbrīvoto vietu drīz var ieņemt citi īpatņi.
Plēsēju kontrole ir viens no dabas aizsardzības instrumentiem
Gan letāla, gan neletāla plēsēju kontrole ir tiesisks un nepieciešams instruments dabas aizsardzības pasākumu kopumā. Ja tā tiek veikta atbildīgi, atbilstoši normatīvajiem aktiem un labākajai praksei, tā var palīdzēt atjaunoties jutīgo sugu populācijām un veicināt veselīgāku, noturīgāku ekosistēmu veidošanos.
Tas nenozīmē visu plēsēju iznīcināšanu vai nekontrolētu medīšanu. Runa ir par konkrētā vietā un laikā pamatotu rīcību, lai sasniegtu skaidri noteiktu dabas aizsardzības mērķi. Tikpat svarīgi ir vērtēt rezultātus un vajadzības gadījumā izvēlēto pieeju mainīt.
Latvijā mednieku zināšanām, klātbūtnei dabā un praktiskajām iemaņām šajā darbā ir būtiska nozīme. Mednieki var ne tikai veikt plēsēju kontroli, bet arī uzraudzīt sugu izplatību, ziņot par novērojumiem un sadarboties ar zemju īpašniekiem, zinātniekiem un dabas aizsardzības speciālistiem.
Lēmumi par dabas apsaimniekošanu jāpieņem, balstoties pierādījumos, nevis ideoloģiskos pieņēmumos. Ar sadarbību, jaunām zināšanām un ilgtermiņa monitoringu plēsēju kontrole var saglabāt nozīmīgu vietu Latvijas dabas aizsardzībā.
Avots: BASC — Predator control and nature recovery: what the evidence tells us
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu!
