Dabas aizsardzības pārvalde ir izstrādājusi jaunas, praktiskas un viegli izmantojamas vadlīnijas medniekiem un mežsaimniecības nozares pārstāvjiem par brūno lāci (spied uz saiti) – tā klātbūtnes pazīmēm, ziemas migām un drošu rīcību gadījumos, kad lācis sastapts nejauši. Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu Silava un Latvijas Nacionālo dabas muzeju.
Brūnais lācis ir lielākais Latvijas plēsējs, un tā populācija pēdējo gadu laikā ir pakāpeniski atjaunojusies, šobrīd sasniedzot aptuveni 60–70 indivīdus. Lai gan lāči visbiežāk uzturas Vidzemē, Latgalē un Sēlijā, pēdējos gados ziņojumi saņemti arī no Kurzemes. Vadlīniju mērķis ir palīdzēt medniekiem un mežstrādniekiem laikus pamanīt lāča klātbūtnes pazīmes un izvairīties no situācijām, kas var būt bīstamas gan cilvēkam, gan dzīvniekam.
Dokuments skaidro, kā atpazīt lāča pēdas nospiedumus, ekskrementus, aizlauztas eglītes un skrāpējumus uz koku stumbriem. Tiek aprakstīts arī tas, kā izskatās lāča miga — parasti tā ir ierīkota nomaļās un netraucētās vietās zem sagāztiem kokiem vai nelielā iedobē, kas izklāta ar sūnām un zariem. Ņemot vērā, ka lācis ziemu pavada snaudas stāvoklī, migas traucēšana var radīt nopietnas sekas. Tāpēc vadlīnijās uzsvērts, ka, atrodot iespējamu migu, nekavējoties jāpārtrauc jebkāda darbība konkrētajā teritorijā un jāinformē Dabas aizsardzības pārvalde. Meža darbi un medības 500 metru rādiusā ap migu ir stingri aizliegtas.
Materiāls sniedz arī praktiskus ieteikumus, kā izvairīties no sastapšanās ar nomodā esošu lāci un kā rīkoties, ja dzīvnieks tomēr tiek pamanīts. Visbiežāk lācis no cilvēka izvairās, taču īpaši uzmanīgi jābūt, ja sastopama lācene ar mazuļiem vai ziemas miera laikā iztraucēts dzīvnieks.
Vadlīnijas ir būtisks solis mednieku un mežstrādnieku drošības stiprināšanā, kā arī brūnā lāča populācijas aizsardzības nodrošināšanā. Tās palīdzēs labāk izprast lāča uzvedību un nodrošināt līdzsvaru starp cilvēka darbībām un savvaļas dzīvnieku aizsardzību.
