Igaunijas Klimata ministrija uzsākusi mērķētu sīko plēsēju skaita regulēšanu aizsargājamās teritorijās, lai uzlabotu uz zemes ligzdojošo putnu ligzdošanas sekmes. Kā liecina gan Igaunijas pilotprojekti, gan citu Eiropas valstu pieredze, šī pieeja dod reālus dabas aizsardzības rezultātus.
Pētījumi rāda, ka līdz pat 86 % uz zemes ligzdojošo putnu ligzdu tiek izpostītas plēsēju dēļ, tāpēc ar biotopu aizsardzību un atjaunošanu vien vairs nepietiek. Tieši tāpēc Igaunijā fokuss tiek likts uz mērķētu regulēšanu – galvenokārt invazīvām sugām, piemēram, jenotsunim un Amerikas ūdelei, kā arī šakālim, bet nepieciešamības gadījumā arī vietējām sugām – lapsai un āpsim.
Pilotprojekts piecās piekrastes pļavās, tostarp Matsalu Nacionālajā parkā, parādīja, ka pēc sīko plēsēju ieguves putnu izšķilšanās sekmes pieauga līdz 40 %, kas ir līmenis, kas ļauj populācijām atjaunoties. Trīs gadu laikā sešās teritorijās tika iegūtas 169 lapsas, 22 šakāļi un 154 jenotsuņi. Nelielās salās būtiski pieaudzis uz zemes ligzdojošo putnu skaits, īpaši aizsargājamām sugām.
Sīkie plēsēji apdraud ne tikai putnus, bet var būtiski ietekmēt arī abinieku un rāpuļu populācijas. Kā piemērs minēts gadījums, kad viens jenotsuns dažu mēnešu laikā iznīcināja varžu un krupju populācijas nelielā salā.
Jenotsuns jau kopš 2019. gada ir iekļauts ES invazīvo sugu sarakstā, bet Amerikas ūdele tiks iekļauta 2027. gadā, kas nozīmē arī juridisku pienākumu šo sugu ierobežot. Līdzīgi pasākumi Polijā, Somijā, Zviedrijā un Dānijā jau pierādījuši savu efektivitāti.
Igaunija uzsver, ka tā nav vispārēja medīšana, bet mērķēts dabas aizsardzības pasākums, kas balstīts uz monitoringa datiem un konkrēto aizsargājamo teritoriju mērķiem. Šis piemērs skaidri parāda, kā zinātnē balstīta, mērķēta regulēšana var būt būtisks instruments bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
