Žurnāls Medības ir sagatavojis rakstu par projektu MooseBelt – Vienota aļņu (Alces alces) populācijas apsaimniekošanas sistēma EstLat teritorijā, kas tiek īstenots programmas Interreg Igaunijas-Latvijas programma 2021.-2027.gadam (Est-Lat) ietvaros.
Teksts: Indulis Burka, Foto no Mārča Saklaura albuma
Latvijā un Igaunijā tiek īstenots pētījums Moose Belt. Pētījuma mērķis ir iegūt plašākas zināšanas par aļņiem un to uzvedību mūsu reģionā, kā arī saprast sabiedrības viedokli par aļņu populācijas stāvokli un apsaimniekošanu abās valstīs. Idejas autors Mārcis Saklaurs atklāj, ka projekts Vienota aļņu (Alces alces) pārraudzības sistēma EST–LAT teritorijā tiek īstenots ar Igaunijas–Latvijas pārrobežu programmas Interreg līdzfinansējumu.
Kā radās projekta Moose Belt ideja?
Projekta ideja radās pirms 30 gadiem, kad žurnālā MMD izlasīju tā laika Gaujas Nacionālā parka direktora Gunāra Skribas pētījumu par aļņu pārvietošanos. Pats pētījums notika pagājušā gadsimta 70.–80. gados. Kopš tā laika es vienmēr esmu domājis, kā to izdarīt ar modernākiem paņēmieniem, ar modernajām tehnoloģijām. Un tad pienāca brīdis, kad kļuva pieejamas GPS tehnoloģijas, mēs projektu salikām kopā, un mums to akceptēja. Mēs mēģinājām iegūt atbalstu dažādos fondos, un ar trešo reizi tas mums izdevās. Pirms tam mēs arī mēģinājām iegūt privātu finansējumu. Mēģinājām uzrunāt medniekus, vai kāds nevēlas privātā kārtā palīdzēt, taču neviens mums neatsaucās.
Projekta partneri ir biedrības Dabas izcilības institūts, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava, Latvijas Mednieku savienība, Latvijas Mednieku asociācija, Igaunijas Mednieku asociācija un Igaunijas Dabaszinātņu universitāte. Plānots, ka projektā pievienosies Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīnas fakultāte. Sadarbību projektā veidojam arī ar Valsts meža dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu.
Kāpēc šāds projekts nepieciešams?
Alnis, ja tā var teikt, ir latvietis! Savukārt staltbriedis nav vietējais – tas ir ieceļotājs. Alnis kopā ar mums, latviešiem, šeit dzīvo jau kopš ļoti seniem laikiem. Cik sen mēs zinām par latviešiem, tikpat sen mēs zinām arī par alni šeit, šajā zemē. Taču par šo dzīvnieku mēs zinām salīdzinoši maz. Projekts palīdzēs noskaidrot, cik lielu platību Latvijā apdzīvo alnis. Tāpat mēs noskaidrosim, kurās mežaudzēs un kur tieši dzīvo šis dzīvnieks. Šī informācija palīdzēs saprast, kā uzlabot mežsaimniecības praksi. Tāpat projekts ļaus noskaidrot, kādā veidā alnis ietekmē lauksaimniecības kultūras. Alnis ir iemācījies ēst rapsi, un turpat blakus mežā ir priežu jaunaudzes. Mēs sapratīsim, vai šajā ziņā ir kāda korelācija, kāda ir postījumu dinamika. Ir jāsaprot, vai šajā lietā ir kādi risinājumi un kā mēs, pētnieki un mednieki, varam strādāt kopā ar lauksaimniekiem un mežsaimniekiem, lai novērstu potenciālos postījumus.
Siksnās, kas tiks apliktas aļņiem, būs raidītājs, kas reizi stundā norādīs dzīvnieku atrašanās vietu. Mēs uzzināsim, kā alnis diennakts laikā pārvietojas, kuros brīžos tas pārvietojas vairāk, kuros – mazāk intensīvi. Alnis ir atgremotājs, un tam nepieciešami garāki miera periodi. Mēs uzzināsim, kad un kurās stundās alnis iet pāri ceļiem. Šos datus mēs tālāk nodosim tiem, kas plāno satiksmi, un tiem, kas nodarbojas ar apdrošināšanu. Tas nepieciešams, lai uzlabotu satiksmes drošību. Galu galā sadursmē ar alni rodas milzīgi zaudējumi, turklāt ne tikai finansiāli – cieš arī paši satiksmes dalībnieki.
Piemēram, Norvēģijā no šādām siksnām ievāktie dati palīdz radīt inovatīvas ceļa zīmes, kas brīdina vadītājus par to, ka šajā vietā šajā laikā varētu pārvietoties aļņi. Norvēģijā ir aprēķināts, cik izmaksā viens cilvēks, un brīdināt par iespējamo sadursmi ar alni ir lētāk nekā zaudēt cilvēku.
No iegūtajiem datiem, protams, iegūs arī mednieki. Šos datus varēs izmantot mednieku izglītošanai. Tāpat tos varēs izmantot, lai vienotos par saprātīgu aļņu pārvaldību konkrētā aļņa apdzīvotā ekoloģiskā platībā, nevis četros vai piecos tūkstošos hektāru, kas ir viena kluba lielums. Ir jāvienojas vismaz tik lielā platībā, kādā dzīvo nosacīti viena aļņa ģimene. Tikai tad var pieņemt adekvātus lēmumus, kā aļņu populāciju var attīstīt, un nevajadzēs runāt dažādas pārgudrības, piemēram, ka kaimiņš nošaus ātrāk, nekā alnis izaugs.
Kā tiks īstenots projekts, kādas darbības paredzētas, un kā tās notiks?
Projekts tiks īstenots divās daļās. Viena daļa ir iegūt informāciju par pašu alni. Otrā – padarīt pašus medniekus gudrākus.
Lai izglītotu medniekus, Latvijas Mednieku asociācija un Latvijas Mednieku savienība rīko izglītojošus seminārus. Tāpat ir paredzēta publicitāte plašsaziņas līdzekļos, tajā skaitā raksti un raidieraksti. Uzkrātās zināšanas saviem biedriem tālāk nodos arī abas mednieku organizācijas.
Savukārt, lai aļņus aprīkotu ar siksnām, kurās ir raidītājs, vispirms no Valsts meža dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta ir jāiegūst atļaujas. Tas ir sarežģīts process, kas tieši šobrīd notiek. Tāpat ir jāiegādājas pašas siksnas un rīki, lai alni varētu iemidzināt un siksnas aplikt.
Tādējādi alnis sadarbībā ar veterinārārstu un citām kompetentām personām tiks iemidzināts. Kopš tā brīža būs tikai pāris minūtes laika, lai alni aprīkotu ar GPS siksnu. Šajā laikā tiks veikti arī daži mērījumi un, iespējams, iegūts ģenētiskais materiāls. Tas ļaus sākt veidot aļņa dzimtas koku. Šī ir pētnieku un mednieku interese, lai saprastu, kā alnim Latvijā klājas. Kad tas viss izdarīts, alnim tiek ievadītas īpašas zāles, kas tam liek pamosties. Dzīvnieks pieceļas kājās un pats dodas savās ierastajās gaitās, bet jau ar raidītāju, un tam var sekot līdzi. Pats raidītājs ir plata siksna ap dzīvnieka kaklu, kurai ir piemontēta baterija ar raidītāju. Siksnas būs spilgtā krāsā.
Mums, projekta īstenotājiem, ir ļoti liels lūgums medniekiem: tajā brīdī, kad jūs pamanīsiet ar raidītāja siksnu aprīkotu alni, lūdzu, nemedījiet to! Šīs siksnas aļņiem tiek uzliktas pašu aļņu un visu mednieku labā.
To, ka alnis ir nomedīts, notriekts vai vilku noplēsts, mēs tāpat ļoti ātri uzzināsim. Siksnas uzlikšana atpakaļ ir ļoti komplicēts, sarežģīts un dārgs darbs. Pati siksna kalpo zināmu laika periodu. Kad nepieciešamais datu apjoms būs savākts, ar attālinātu komandu siksnai liks pašai atvērties un nokrist zemē. Mēs siksnu atradīsim, nomainīsim baterijas, un to varēs izmantot atkārtoti. Savukārt alnis, kuram siksna nokritusi, turpinās savu dzīvi, līdz kļūst par medījumu vilkam, medniekam vai vienkārši nodzīvos savu mūžu līdz galam.
Ja tomēr kādu iemeslu dēļ šāds alnis tiek nomedīts vai tiek atrasts bojā gājis ar siksnu ap kaklu, par to noteikti ir jāziņo! Kamēr vien siksnas baterija ir dzīva un to iespējams atjaunot, siksna ir jāizmanto atkal un atkal.
Pašlaik notiek arī šo siksnu iepirkuma procedūra. Mednieki šīs siksnas uz aļņiem varēs pamanīt nākamajā medību sezonā. Šādus aļņus varēs pamanīt Vidzemē un Kurzemē. Tāpat Latvijā var ienākt arī Igaunijā marķēti aļņi. Katrā no valstīm tiks apzīmēti 20 aļņi.
Visu rakstu lasi žurnāla Medības decembra (2025) numurā: https://lasi.lv/e-izdevumi/medibas-e-izdevums-kioska.34/md-2025-12-03
Skaties video šeit!
