Vai tiešām esam parūpējušies… un aļņus izkāvuši? Šajā epizodē Mārcis Saklaurs stāsta par Interreg Igaunijas–Latvijas projektu “Moose Belt” — kas tas ir, kāpēc tas ir uzsākts un ko tas nozīmē Latvijai.
Projekta mērķis nav vienkārši skaitīt aļņus. Tas ir mēģinājums saprast, kas patiesībā notiek ar populāciju.
👉 Ko pētīs projekta ietvaros:
– aļņu populācijas dinamiku un izmaiņas
– populācijas struktūru (dzimumi, vecums)
– medību ietekmi un apsaimniekošanas pieejas
– citus faktorus – plēsējus, klimatu, dzīvotņu pārmaiņas
👉 Kāpēc tas ir svarīgi:
Jo arvien vairāk reģionos Latvijā un citur Eiropā parādās signāli, ka aļņu populācija samazinās vai mainās.
👉 Kāda ir citu valstu pieredze:
Projektā tiek izmantota arī pieredze no citām valstīm, kur aļņu apsaimniekošana jau tiek balstīta datos un ilgtermiņa pieejā.
👉 Ko tas nozīmē Latvijai:
Vai mēs pietiekami labi saprotam, kas notiek mūsu mežos?
Vai lēmumi tiek pieņemti uz precīziem datiem vai pieņēmumiem?
Šis projekts ir par to, lai uz šiem jautājumiem beidzot būtu skaidras atbildes.
Projekts “Vienota aļņu (Alces alces) populācijas apsaimniekošanas sistēma EstLat teritorijā” MooseBelt” (EE-LV00111) ir Interreg Igaunijas–Latvijas programmas iniciatīva, kurā kopā strādā pētnieki, mednieku organizācijas un institūcijas no abām valstīm. Tā mērķis ir izveidot vienotu, datos balstītu aļņu populācijas apsaimniekošanas sistēmu visā EstLat reģionā, ņemot vērā, ka aļņu populācija nepazīst valstu robežas, bet apsaimniekošana līdz šim ir bijusi atšķirīga. Projekts analizē ne tikai aļņu skaitu, bet arī populācijas struktūru, kvalitāti un pārvietošanās paradumus, lai saprastu, kādā teritorijā un kādās proporcijās būtu jāplāno medības – cik buļļu, govju un teļu nomedīt, lai saglabātu vitālu populāciju. Vienlaikus tas saistīts arī ar plašākiem jautājumiem – satiksmes drošību, mežsaimniecības interesēm un lielo plēsēju, piemēram, vilku un lāču, klātbūtni. Gala rezultātā tiks izstrādāta kopīga aļņu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai un Igaunijai, balstīta reālos datos, nevis pieņēmumos.
