Pēdējo gadu dati un mednieku novērojumi liecina, ka aļņu (Alces alces) skaits Latvijā ir ievērojami samazinājies, lai gan situācija dažādos reģionos joprojām ir atšķirīga. Kamēr atsevišķās teritorijās aļņu populācija saglabājas salīdzinoši stabila, citviet mednieki ziņo, ka aļņi kļuvuši reti sastopami, un to klātbūtne vairs neatbilst iepriekšējo gadu līmenim.
Šīs reģionālās atšķirības skaidri parāda, ka aļņu populācijas apsaimniekošanā vairs nepietiek ar vispārīgiem, valstiskā līmenī noteiktiem pieņēmumiem – nepieciešama precīzāka, situācijai atbilstoša pieeja.
Skaits nav vienīgais rādītājs
Aļņu populācijas stāvokli nevar vērtēt tikai pēc kopējā skaita vai nomedīto dzīvnieku apjoma. Ne mazāk svarīga ir populācijas struktūra – dzimumu attiecība un vecuma sadalījums. Ilgtspējīgai populācijai nepieciešams līdzsvars starp govīm, buļļiem un jaunajiem dzīvniekiem, kā arī pietiekams pieaugušo dzīvnieku īpatsvars, kas nodrošina reprodukciju.
Mednieku praksē arvien biežāk izskan bažas, ka atsevišķos reģionos nav labu trofejas dzīvnieku, kā arī plēsēju spiediena rezultātā govīm praktiski nav teļu. Līdz ar to arī nomedīšanas apjoma izpilde ir apgrūtināta. Šādas tendences ilgtermiņā var radīt situāciju, kurā pat salīdzinoši neliels medību spiediens būtiski ietekmē populācijas spēju atjaunoties.
Pareizu limitu nozīme
Ņemot vērā, ka aļņu skaits valstī kopumā ir sarucis, īpaši svarīgi ir noteikt limitus, kas atbilst reālajai situācijai konkrētās teritorijās, nevis balstīties uz vidējiem rādītājiem. Vietās, kur aļņu ir maz, pat neliels nomedīšanas apjoms var būt kritisks, savukārt teritorijās ar stabilāku populāciju pieeja var būt atšķirīga.
Tāpēc limitu noteikšanā izšķiroša nozīme ir:
- kvalitatīviem uzskaites datiem,
- mednieku sniegtajai informācijai no lauka,
- spējai elastīgi reaģēt uz populācijas izmaiņām.
Pārrobežu konteksts un MooseBelt projekts
Aļņu populācija nepazīst administratīvās un valstu robežas. Īpaši Latvijas–Igaunijas pierobežā aļņi regulāri migrē, un populācijas izmaiņas vienā valstī tieši ietekmē situāciju otrā. Šādos apstākļos vienpusēji lēmumi var radīt ilgtermiņa negatīvas sekas visam reģionam.
Tieši tāpēc būtiska nozīme ir projektam Vienota aļņu (Alces alces) populācijas apsaimniekošanas sistēma EstLat teritorijā (MooseBelt, EE-LV00111), kas tiek īstenots Interreg Igaunijas–Latvijas programmas 2021.–2027. gadam ietvaros. Projekta mērķis ir veidot kopīgu, uz datiem balstītu izpratni par aļņu populācijas dinamiku, migrāciju un struktūru, lai lēmumi par apsaimniekošanu būtu ilgtspējīgi un savstarpēji saskaņoti.
Mednieku loma ilgtspējīgā apsaimniekošanā
Latvijas medniekiem šajā procesā ir būtiska loma – tieši mednieku novērojumi un pieredze uz vietas bieži pirmie signalizē par populācijas samazinājumu vai struktūras izmaiņām. Tāpēc mednieku iesaiste datu sniegšanā un diskusijās par limitu noteikšanu ir kritiski svarīga.
Noslēgumā
Aļņu populācijas samazinājums Latvijā ir signāls, ka apsaimniekošanai jābūt vēl precīzākai, diferencētākai un ilgtermiņā orientētai. Pareizi noteikti limiti, sabalansēta dzimuma un vecuma struktūra, kā arī cieša pārrobežu sadarbība ir pamats tam, lai aļņu populācija nākotnē būtu stabila un ilgtspējīga.
LATMA uzsver, ka tikai uz reāliem datiem un lauka pieredzi balstīti lēmumi var nodrošināt līdzsvaru starp medību saimniecību, dabas aizsardzību un mežsaimniecības interesēm.
Skaties video šeit!
