Valsts meža dienests ir pieņēmis lēmumu 2025./2026. gada medību sezonā pagarināt staltbriežu un mežacūku dzinējmedību sezonu līdz 15. februārim. Lēmums pieņemts, lai mazinātu staltbriežu radītos postījumus lauksaimniecības un mežsaimniecības kultūrām, kā arī ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatīšanos mežacūku populācijā.
Saskaņā ar Valsts meža dienesta ģenerāldirektora rīkojumu:
- staltbriežu un mežacūku dzinējmedības ir atļautas līdz 15. februārim;
- staltbriežu govju medību termiņš ir pagarināts līdz 15. februārim;
- laika posmā no 1. līdz 15. februārim staltbriežu govi atļauts nomedīt, izmantojot arī staltbriežu teļa medību atļauju – gan dzinējmedībās, gan individuālajās medībās.
Atvieglojumi ieviesti, lai sekmētu noteiktā staltbriežu pieļaujamā nomedīšanas apjoma izpildi. Šajā medību sezonā līdz 19. janvārim ir nomedīti 24 272 staltbrieži, kas sastāda 69 % no noteiktā limita.
Mežacūku medības Latvijā ir atļautas visu gadu, tomēr dzinējmedības tiek uzskatītas par vienu no efektīvākajiem veidiem mežacūku skaita samazināšanai un līdz ar to arī Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanai. Līdz 19. janvārim šajā sezonā ir nomedītas 20 506 mežacūkas.
LATMA komentārs
Latvijas Mednieku asociācija atgādina, ka, neraugoties uz sezonas pagarinājumu, medniekiem aicinām izvērtēt dzinējmedību nepieciešamību, īpaši šajā ziemas periodā. Sivēnmātes un staltbriežu govis šobrīd jau ir stipri grūsnas, un dzīvnieku intensīva dzenāšana dziļā sniegā un salā var radīt lieku stresu un negatīvi ietekmēt dzīvnieku labturību. Tādēļ saudzīgākas varētu būt medības ar traucēšanu, kas principā skaitās kā dzinējmedības, bet mērķis ir dzīvniekus izkustināt, nevis trenkt.
Aicinām apsvērt iespēju dot priekšroku medībām uz gaidi, jo sniega apstākļos tās nereti ir selektīvākas, mierīgākas un efektīvākas, vienlaikus ļaujot sasniegt apsaimniekošanas mērķus ar mazāku traucējumu dzīvniekiem.
Sezona ir pagarināta, taču atbildība par medību veida izvēli paliek pašu mednieku rokās – rīkosimies pārdomāti, ētiski un ilgtspējīgi.
