Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) iebilst pret Saeimas deputāta Edgara Putras virzītajiem grozījumiem Medību likumā, jo tie nav saskaņoti ar nevalstiskajām organizācijām, nav pamatoti ar aktuālajiem datiem un rada riskus ilgtspējīgai medību saimniecības sistēmai Latvijā.
LATMA uzskata, ka šādu grozījumu virzīšana ir pretrunā līdzšinējai sadarbības praksei medību saimniecībā un ignorē gan Valsts meža dienesta (VMD) uzkrāto informāciju, gan nozares profesionāļu pieredzi.
Grozījumu pamatojums neatbilst faktiskajai situācijai
Viens no galvenajiem argumentiem grozījumu virzīšanai ir apgalvojums par staltbriežu populācijas strauju pieaugumu un nepieciešamību būtiski mainīt apsaimniekošanas nosacījumus. Tomēr VMD uzskaites dati rāda pretēju tendenci.
Saskaņā ar VMD datiem staltbriežu populācija Latvijā sasniedza maksimumu ap 2021.–2022. gadu, kad tika uzskaitīti aptuveni 71 000 īpatņu. Pēdējo gadu laikā populācijas apjoms ir samazinājies līdz aptuveni 60 000 īpatņu, kas nozīmē samazinājumu par aptuveni 15–16 %. Šie dati apliecina, ka esošā medību saimniecības sistēma darbojas un populāciju regulēšana jau notiek spēkā esošā normatīvā regulējuma ietvaros.
Vienlaikus jāņem vērā, ka arī alņu populācija Latvijā pēdējos gados ir būtiski samazinājusies, un pieaugošais lielo plēsēju spiediens rada papildu izaicinājumus pārnadžu apsaimniekošanā. Tādēļ vienpusēja koncentrēšanās tikai uz staltbriežu medību paplašināšanu, neanalizējot kopējo sistēmu, nav pamatota.
Esošais regulējums jau paredz risinājumus
LATMA uzsver, ka spēkā esošais Medību likums jau nodrošina instrumentus, kas ļauj risināt gan populāciju regulēšanas, gan postījumu mazināšanas jautājumus. Tie ietver:
- sadarbības līgumus starp medību iecirkņiem,
- medību koordinācijas komisiju mehānismus,
- Valsts meža dienesta iespējas piešķirt papildu nomedīšanas atļaujas, ja tam ir objektīvs pamats.
Prakse rāda, ka lielākā daļa medību kolektīvu šos instrumentus ļoti veiksmīgi izmanto, sadarbojas savā starpā un spēj panākt sabalansētus risinājumus esošā regulējuma ietvaros.
Risks medību platību sadrumstalošanai un sadarbības vājināšanai
LATMA īpaši satrauc fakts, ka piedāvātie grozījumi mazina sadarbības principa nozīmi, kas līdz šim bijis viens no medību saimniecības stūrakmeņiem Latvijā. Pastāv reāls risks, ka grozījumu rezultātā:
- tiks vājināta sadarbība starp medību iecirkņiem,
- palielināsies medību platību sadrumstalotība,
- tiks izjaukts līdzsvars starp dažādām interesēm – selektīvu medību principu ieviešanu un ilgtspējīgu populāciju apsaimniekošanu.
No piedāvātajiem grozījumiem reālu ieguvumu gūtu tikai atsevišķi kolektīvi, savukārt kopējā sistēma tiktu pakļauta ilgtermiņa riskiem.
Ignorētas iepriekš panāktās vienošanās
2025.gadā starp nozarē iesaistītajām pusēm tika noslēgts Memorands par savstarpējo sadarbību savvaļā dzīvojošo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanā, kura mērķis bija stiprināt sadarbību un veidot lēmumus, balstoties datos un kopīgā izpratnē. Šo memorandu parakstīja deviņas organizācijas, vienojoties par kopīgiem darbības principiem.
LATMA ieskatā nav saprotams, kādēļ šobrīd tiek virzīti grozījumi, kas nav saskaņoti ar memorandā iesaistītajām pusēm un ir pretrunā ar panākto vienošanos.
LATMA uzskata, ka medību saimniecības attīstībai Latvijā jābalstās faktos, sadarbībā un ilgtspējā, nevis fragmentāros risinājumos, kas var radīt neparedzamas sekas.
Pašreizējais regulējums kopumā darbojas, un problēmu risināšanai ir pieejami nepieciešamie instrumenti. Tādēļ papildu grozījumi Medību likumā šādā redakcijā nav uzskatāmi par pamatotiem.
Atbalsts mūsdienīgiem un datos balstītiem risinājumiem
Vienlaikus LATMA uzsver, ka atbalsta Latvijas Loku mednieku asociācijas priekšlikumu atļaut medības ar loku Latvijā. Medības ar loku ir selektīvs, efektīvs un augstas precizitātes medību veids, kas ļauj ļoti mērķtiecīgi regulēt savvaļas dzīvnieku populācijas, īpaši teritorijās ar paaugstinātu cilvēku klātbūtni vai ierobežotām šaušanas iespējām.
Šāds medību veids jau ilgstoši ir atļauts un reglamentēts daudzās Eiropas Savienības valstīs, tostarp Igaunijā un Skandināvijas valstīs, kur tas veiksmīgi integrēts kopējā medību saimniecības sistēmā. Medības ar loku nav pretrunā ar dzīvnieku labturības principiem, ja tās tiek īstenotas atbilstoši skaidriem noteikumiem, apmācībai un sertifikācijai.
LATMA ieskatā tas ir piemērs mērķtiecīgam, datos balstītam un uz sadarbību vērstam risinājumam, kas būtu jāvērtē un jāattīsta dialogā ar nozares nevalstiskajām organizācijām, nevis paralēli virzot nepārdomātus un nesaskaņotus grozījumus Medību likumā.
Mednieku sabiedrība saskārusies ar daudz izaicinājumiem! Komentē Haralds Barviks
