Igaunijas Mednieku savienība (Eesti Jahimeeste Selts – EJS) publicējusi plašu skaidrojumu par lielo plēsēju apsaimniekošanu un problēmām, kas rodas brīdī, kad lāči pakāpeniski zaudē dabiskās bailes no cilvēka.
Rakstā “Runāsim par lāčiem. Atkal un joprojām” igauņu mednieki uzsver – brūnais lācis ir viens no Igaunijas dabas simboliem, taču jebkurai lielo plēsēju populācijai nepieciešams līdzsvars.
“Meža dzīvniekam ir jābaidās no cilvēka, jo tieši šīs bailes novērš lielāko daļu konfliktu,” raksta EJS.
Igaunijā pēdējos gados būtiski pieaugusi lāču populācija. Vienlaikus arvien biežāk tiek ziņots par lāčiem pie apdzīvotām vietām, dravām, fermām, ceļiem un lauku mājām. Lāči posta bišu dravas, uzbrūk mājlopiem un arvien biežāk nonāk cilvēku tuvumā.
Mednieki uzsver, ka problēma nav pats lācis, bet situācijas, kurās dzīvnieks pakāpeniski pierod pie cilvēka klātbūtnes un vairs neuzskata cilvēku par draudu.
Kad pazūd cilvēkbailes
Rakstā īpaši uzsvērts, ka daļa sabiedrības cenšas izsmiet vai kritizēt jēdzienu “cilvēkbailes”, taču realitātē tieši šis instinkts ir viens no galvenajiem mehānismiem, kas novērš konfliktus starp cilvēku un lielajiem plēsējiem.
Ja plēsējs zaudē piesardzību:
• tas sāk meklēt barību pie cilvēkiem,
• pierod pie cilvēku smaržām un klātbūtnes,
• kļūst arvien drošāks,
• un pieaug bīstamu situāciju risks.
Igaunijas mednieki norāda, ka šādas situācijas jau novērotas daudzviet pasaulē — lāči regulāri apmeklē izgāztuves, ienāk pilsētās un atsevišķos gadījumos kļūst agresīvi.
“Dabā darbojas vienkāršs princips — savvaļas dzīvnieks izvairās no briesmām. Gadsimtiem ilgi cilvēks lielajiem plēsējiem ir bijis drauds, un tas veidojis dzīvnieku dabisko piesardzību,” raksta EJS.
Medības kā apsaimniekošanas instruments
Rakstā uzsvērts, ka medību mērķis nav iznīcināt lielos plēsējus, bet uzturēt populāciju tādā līmenī, kur saglabājas dabiska piesardzība pret cilvēku un konflikti ir reti.
“Atbildīga medniecība nenozīmē būt pret dabu. Tas nozīmē saglabāt dabas līdzsvaru,” uzsver igauņu mednieki.
EJS atgādina arī par lauku cilvēku realitāti. Biškopjiem, lopkopjiem un viensētu iedzīvotājiem lācis nav abstrakts “dabas simbols”, bet ļoti reāls un spēcīgs dzīvnieks, kas vienas nakts laikā var iznīcināt bišu saimes vai savainot mājlopus.
Arī Latvijai aktuāls jautājums
Diskusijas par lielo plēsēju uzvedību kļūst aktuālas arī Latvijā. Lāču populācija Baltijā turpina pieaugt, un arvien biežāk tiek ziņots par novērojumiem pie mājām, ceļiem un cilvēku apdzīvotām vietām.
Pēdējā mēneša laikā Eiropā jau reģistrēti vairāki letāli incidenti ar lāčiem — Rumānijā, Polijā un Bulgārijā. Tas arvien biežāk liek uzdot jautājumu nevis par to, vai lāči Eiropā ir vajadzīgi, bet gan par to, kā nodrošināt drošu līdzāspastāvēšanu starp cilvēku un lielajiem plēsējiem.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu!
