Somijas Mednieku savienība (Suomen Metsästäjäliitto) asi kritizējusi Zemkopības un mežsaimniecības ministrijas lēmumu arī šogad lāču apsaimniekošanas medības organizēt, izmantojot individuālo izņēmuma atļauju sistēmu.
Problēma nav pašās medībās, bet gan procedūrā. Somijā jau vairākus gadus atkārtojas situācija, kad tiek izsniegtas lielo plēsēju medību atļaujas, tās tiek pārsūdzētas tiesā, un medības faktiski nenotiek. Mednieku organizācija norāda, ka juridiskais pamatojums medību nepieciešamībai būtu jānodrošina valsts iestādēm, nevis atsevišķiem medniekiem vai medību kolektīviem.
Somijas parlaments iepriekš paudis atbalstu kvotu medību sistēmai lāčiem un lūšiem, taču praksē ministrija joprojām izvēlas izņēmuma atļauju modeli. Mednieki uzskata, ka tas rada nenoteiktību, administratīvo slogu un gandrīz garantē jaunus tiesvedības procesus.
Diskusija Somijā notiek laikā, kad lāču populācija valstī turpina pieaugt. Mednieku savienība uzskata, ka būtu nepieciešams nomedīt 400–500 lāčus gadā, lai stabilizētu populācijas pieaugumu, kamēr ministrijas aplēstais medību apjoms ir ievērojami mazāks.
Šis stāsts ir aktuāls arī Latvijai.
Arī Latvijā brūno lāču skaits turpina pieaugt, un arvien biežāk tiek ziņots par lāču novērojumiem apdzīvotu vietu tuvumā, pie mazdārziņiem, viensētām un satiksmes infrastruktūras objektiem. Līdz ar populācijas pieaugumu neizbēgami pieaugs arī jautājumu skaits par sabiedrības drošību, postījumu novēršanu un problemātisku dzīvnieku apsaimniekošanu.
Somijas piemērs parāda, cik svarīgi ir savlaicīgi izveidot skaidru un juridiski stabilu apsaimniekošanas sistēmu. Pretējā gadījumā valsts var nonākt situācijā, kurā populācijas pieaugums tiek atzīts, problēmas tiek konstatētas, taču praktiska rīcība kļūst gandrīz neiespējama ilgstošu administratīvu un juridisku procesu dēļ.
Latvijai būtu lietderīgi sekot Somijas pieredzei un laikus diskutēt par mehānismiem, kas ļautu efektīvi reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem, vienlaikus saglabājot gan labvēlīgu sugas aizsardzības statusu, gan sabiedrības drošību.
Lielo plēsēju apsaimniekošanā svarīgākais ir nevis reaģēt uz krīzi, bet izveidot sistēmu, kas ļauj no tās izvairīties.
Par drošību Latvijas mežos un lāču populācijas ierobežošanu
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
