Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvalde (PTA) un Igaunijas Mednieku biedrība (EJS) pateicas medniekiem par ieguldīto darbu, ierobežojot Āfrikas cūku mēra izplatību savvaļā un tādējādi samazinot risku slimībai nonākt mājas cūku novietnēs.
Lai gan situācija joprojām prasa pastiprinātu uzmanību, līdzšinējie rezultāti ļauj pozitīvi novērtēt mednieku iesaisti, mērķtiecīgo rīcību un sadarbību ar atbildīgajām institūcijām.
Pagājušajā nedēļā Igaunijas mednieki nomedīja rekordlielu mežacūku skaitu. Tas apliecina, ka medības tiek organizētas aktīvi un mērķtiecīgi. Mežacūku populācijas samazināšana ir viens no būtiskākajiem pasākumiem Āfrikas cūku mēra jeb ĀCM izplatības ierobežošanai.
Īpaša uzmanība teritorijām ap cūku novietnēm
Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvaldes Zināšanu pakalpojumu departamenta vadošā speciāliste Anne-Ly Veetamm uzsver, ka pašreizējā situācijā mežacūku skaita samazināšanai ir izšķiroša nozīme.
“Īpaši svarīgi tas ir teritorijās, kur atrodas mājas cūku novietnes. Igaunijas pieredze liecina – ja ĀCM izplatās mežos un laukos cūku novietņu tuvumā, vīruss var nonākt arī saimniecībā, neraugoties uz īstenotajiem biodrošības pasākumiem,” norāda Anne-Ly Veetamm.
Vasarā slimības pārnešanas risks palielinās. Mežacūkas, meklējot barību, biežāk pārvietojas no mežiem uz laukiem, bet vienlaikus laukos un mežos pieaug arī cilvēku aktivitāte. Tur pārvietojas lauksaimniecības tehnika, strādā zemnieki, uzturas atpūtnieki, ogotāji un sēņotāji.
ĀCM vīruss ir ļoti noturīgs apkārtējā vidē, tādēļ pieaug iespēja to nejauši pārnest ar apaviem, transportlīdzekļiem, darba tehniku, aprīkojumu vai citiem piesārņotiem priekšmetiem.
Mežacūku meklēšanā izmanto dronus
Labus rezultātus Igaunijā devusi arī dronu izmantošana mežacūku monitoringā. Igaunijas Mednieku biedrības dronu monitoringa koordinators Tõnu Petersons norāda, ka ar dronu palīdzību izdevies apzināt lielus mežacūku barus cūku novietņu tuvumā gan Rietumviru, gan Raplas apriņķī. Tieši šajos reģionos šogad konstatēta aktīva ĀCM izplatība savvaļas mežacūku populācijā.
“Pateicoties precīzākam monitoringam, mežacūkas izdevies sekmīgi nomedīt arī cūku novietņu tuvumā, tādējādi palīdzot samazināt risku infekcijai nonākt saimniecībās,” skaidro Tõnu Petersons.
Vienlaikus situācija laukos nepārtraukti mainās. Notiek ražas novākšana, bet drīzumā būs gatavi arī kukurūzas lauki. Šādi apstākļi var ievērojami apgrūtināt mežacūku atrašanu un nomedīšanu, tādēļ medniekiem pastāvīgi jāpielāgojas situācijai un no jauna jāizvērtē dzīvnieku pārvietošanās ceļi un uzturēšanās vietas.
Mednieku ieguldījums ir neaizstājams
“Mežacūku skaita samazināšana ir ļoti nozīmīga, lai palēninātu vīrusa izplatību un pasargātu no Āfrikas cūku mēra gan Igaunijas mežacūku populāciju, gan cūkkopības nozari. Liels paldies visiem medniekiem, kuri iesaistās šajā sarežģītajā darbā, pilnveido savas zināšanas un kopīga mērķa vārdā palīdz ierobežot slimības izplatību Igaunijā,” uzsver Anne-Ly Veetamm.
Igaunijas Mednieku biedrība apliecina, ka mednieki arī turpmāk turpinās intensīvas medības un sadarbosies ar valsts institūcijām, lauksaimniekiem un cūku audzētājiem.
Efektīvs monitorings, dronu izmantošana un aktīvas, mērķtiecīgas medības ļauj samazināt mežacūku skaitu, palēnināt slimības izplatību savvaļā un mazināt tās nonākšanas risku mājas cūku novietnēs.
Igaunijas Lauksaimniecības un pārtikas pārvalde un Igaunijas Mednieku biedrība aicina visas iesaistītās puses turpināt līdzšinējo sadarbību. Āfrikas cūku mēra ierobežošana ir kopīgs mērķis, un mednieku ieguldījums tā sasniegšanā ir neaizstājams.
Avots: Igaunijas Mednieku biedrība (EJS)
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu
