Savvaļā dzīvojoši un brīvi klejojoši mājas kaķi var nodarīt ievērojamu kaitējumu savvaļas dzīvniekiem. Atzīmējot Pasaules kaķu dienu 8. augustā, Vācijas Mednieku asociācija (DJV) aicina kaķu īpašniekus rīkoties atbildīgi un skaidro, kā ar salīdzinoši vienkāršiem pasākumiem iespējams pasargāt gan savvaļas sugas, gan pašus mājdzīvniekus.
Vācijā vien dzīvo vairāk nekā divi miljoni bezsaimnieka mājas kaķu. Pēc DJV aprēķiniem, kas balstīti vairāku pētījumu rezultātos, kaķi Vācijā ik gadu nogalina vismaz 100 miljonus putnu, kā arī aptuveni 300 miljonus mazo zīdītāju un rāpuļu.
Dabas aizsardzības problēmas rada arī mājas kaķu krustošanās ar Eiropas savvaļas kaķiem. Lai nepieļautu brīvi klejojošu mājas kaķu nekontrolētu vairošanos un jaunu bezsaimnieka dzīvnieku nonākšanu savvaļā, DJV aicina visā Vācijā ieviest obligātu mājas kaķu kastrāciju un reģistrāciju.
Ligzdošanas un mazuļu audzēšanas laikā dzīvnieki ir īpaši neaizsargāti
Kaķi medī putnus, jaunos zaķus, savvaļas trušus, ķirzakas, vardes un citus nelielus dzīvniekus. Īpaši apdraudēti ir jaunie putni ligzdošanas un mazuļu audzēšanas laikā, kas daudzām sugām turpinās līdz pat augustam. Kaķu upuru vidū var nonākt arī apdraudētu un aizsargājamu sugu putni.
DJV atsaucas uz Vīnes Dabas resursu un dzīvības zinātņu universitātes apkopotu pētījumu, saskaņā ar kuru pilsētvidē mājas kaķi atsevišķām putnu sugām var nogalināt 80–90 procentus jauno putnu. Asociācija uzsver, ka pat piesardzīgākās aplēses norāda uz ļoti būtisku kaķu radītu ietekmi uz putnu populācijām.
Vienlaikus jāņem vērā, ka šie skaitļi nav tieša visu bojāgājušo dzīvnieku uzskaite. Tās ir aplēses, kas iegūtas, apkopojot dažādu pētījumu rezultātus un attiecinot tos uz plašāku teritoriju.
Viena kaķu pāra pēcnācēju skaits var pieaugt ļoti strauji
Brīvi klejojoši mājas kaķi var pāroties ar savvaļā dzīvojošiem bezsaimnieka kaķiem. To pēcnācēji bieži piedzimst vietās, kur nav cilvēku aprūpes, un pamazām kļūst par daļu no savvaļā dzīvojošās kaķu populācijas.
Kaķenes var radīt pēcnācējus divas reizes gadā, un no viena metiena savvaļas apstākļos var izdzīvot vairāki kaķēni. DJV norāda uz teorētisku eksponenciālās vairošanās modeli, saskaņā ar kuru viena nekastrēta kaķu pāra pēcnācēju kopējais skaits septiņu gadu laikā var sasniegt pat 420 000 dzīvnieku.
Tas nenozīmē, ka viens kaķu pāris tiešā veidā rada šādu skaitu kaķēnu. Aprēķinā iekļauti arī visu nākamo paaudžu pēcnācēji, pieņemot, ka vairošanās netiek ierobežota. Tomēr modelis uzskatāmi parāda, cik strauji var palielināties bezsaimnieka kaķu populācija.
Savvaļā piedzimušie kaķi parasti ir ļoti piesardzīgi, izvairās no cilvēkiem un nereti vairs nav socializējami. Tas būtiski apgrūtina to izmitināšanu patversmēs un nodošanu jauniem saimniekiem. Tādēļ galvenajam mērķim jābūt bezsaimnieka kaķu populācijas veidošanās novēršanai.
Ko var darīt kaķu īpašnieki?
Kastrēt, apzīmēt un reģistrēt kaķi.
Kastrācija palīdz novērst nekontrolētu vairošanos un samazina klejošanu un teritoriālus konfliktus. Mikročips un reģistrācija ļauj vieglāk atrast pazuduša dzīvnieka īpašnieku.
Savlaicīgi organizēt kaķa pieskatīšanu.
Dodoties atvaļinājumā, par dzīvnieka aprūpi jāvienojas ar ģimenes locekļiem, draugiem, kaimiņiem, dzīvnieku pieskatītāju vai viesnīcu. Mājdzīvnieka pamešana nav pieļaujama.
Padarīt dārzu drošāku putniem.
Vilkābeles, ērkšķu plūmes, savvaļas rozes un citi blīvi, ērkšķaini krūmi putniem nodrošina grūtāk sasniedzamas slēptuves un ligzdošanas vietas. Uz koku stumbriem iespējams uzstādīt gludas aizsargjoslas, kas neļauj kaķiem piekļūt putnu būriem.
Izmantot spilgtu kaklasiksnu.
Zinātniskajos pētījumos vērtētas spilgtas, krāsainas kaklasiksnas, kas putniem ļauj kaķi pamanīt agrāk. Jāizvēlas modelis ar drošības aizdari, kas automātiski atveras, ja kaķis kaut kur aizķeras.
Ierobežot brīvu klaiņošanu jutīgajā periodā.
Putnu ligzdošanas un mazuļu audzēšanas laikā kaķa došanos ārā iespējams pārcelt uz dienas vidu, kad daudzi putni ir aktīvāki un labāk spēj pamanīt plēsēju. Kaķim mājās jānodrošina pietiekama nodarbināšana, piemēram, kustību, barības meklēšanas un medību instinktu imitējošas rotaļas.
Kaķu radīto ietekmi uz savvaļas dzīvniekiem nevajadzētu izmantot, lai vērstos pret pašiem mājdzīvniekiem. Risinājums ir atbildīga turēšana, kas nepieļauj nekontrolētu vairošanos, kaķu pamešanu un jaunu bezsaimnieka dzīvnieku nonākšanu dabā.
Latvijas konteksts
Latvijā nav pieejams Vācijas pētījumiem līdzvērtīgs valsts mēroga novērtējums par to, cik putnu, mazo zīdītāju, rāpuļu un abinieku ik gadu nogalina mājas un bezsaimnieka kaķi. Tādēļ Vācijas Mednieku asociācijas minētos skaitļus nevar vienkārši pārrēķināt atbilstoši Latvijas iedzīvotāju vai kaķu skaitam. Tomēr arī Latvijā brīvi klejojoši kaķi medī savvaļas dzīvniekus, bet problēma var būt īpaši nozīmīga putnu ligzdošanas vietās, pie ūdenstilpēm, lauku viensētās un aizsargājamās dabas teritorijās.
Latvijas noteikumi paredz, ka par sešiem mēnešiem vecāks sterilizēts kaķis drīkst brīvi uzturēties ārpus īpašnieka teritorijas tikai tad, ja tas ir apzīmēts ar mikroshēmu un reģistrēts. Nesterilizētu kaķi ārpus īpašnieka teritorijas drīkst vest tikai pavadā vai pārvietošanai piemērotā somā, konteinerā vai būrī. Tātad nekastrēta kaķa nekontrolēta klaiņošana nav atļauta. Mājas dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumu 41. un 42. punkts
Kaķa čipēšana un reģistrācija ir obligāta, ja tas brīvi uzturas ārpus īpašnieka teritorijas, tiek pavairots, atsavināts, nodots dzīvnieku viesnīcā vai piedalās izstādē vai citā publiskā pasākumā. Savukārt bezsaimnieka kaķu skaita ierobežošanai vairākas pašvaldības izmanto programmu „noķer–sterilizē–atlaiž”. Šāda pieeja palīdz apturēt koloniju vairošanos, taču savvaļas dzīvnieku aizsardzībai būtiska ir arī mājas kaķu īpašnieku atbildība – sterilizācija, reģistrācija un brīvas klaiņošanas ierobežošana, īpaši putnu ligzdošanas laikā. Mājas dzīvnieku reģistrācijas kārtība.
Avots: Vācijas Mednieku asociācija (Deutscher Jagdverband, DJV), 2026. gada 4. augusts.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu.
Kā kļūt par LATMA biedru?
LATMA ir starptautiski atzīta mednieku intereses pārstāvoša nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas sadarbojas ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām, aktīvi iesaistoties medību saimniecības veidošanas procesos. Kļūstot par LATMA biedru, Jūs atbalstās organizāciju, kurai rūp medību saimniecības nākotne un kura cīnās par tiesībām medīt Latvijā. Par LATMA biedriem var kļūt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.
Lai kļūtu par biedru, jāaizpilda anketa un jānosūta mums – latma@latma.lv. Iestāšanās anketa! Spied šeit!
Biedriem ir šādas tiesības: – piedalīties Biedrības pārvaldē,
– saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem,
– piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos un projektos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli,
– izmantot Biedrības konsultatīvos un pārstāvības pakalpojumus biedru sapulces un valdes noteiktajā kārtībā,
– izmantot Biedrības vārdu un simboliku tikai biedru sapulces noteiktajā kārtībā. – papildus vēl biedri saņem dažādas privilēģijas un atlaides. Biedrības biedru pienākumi:
– ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus,
– maksāt biedra naudu biedru sapulces noteiktajā kārtībā un apmērā,
– ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu,
– neveikt paziņojumus un darbības Biedrības vārdā bez speciāla biedru sapulces pilnvarojuma,
– neveikt darbības, kas grautu Biedrības reputāciju.
