Vairāk nekā piecdesmit gadus ilgs pētījums Zviedrijā atklājis pārsteidzošas pārmaiņas baltvaigu zosu populācijā. Gotlandes un Ēlandes salās ligzdojošo pāru skaits no aptuveni 5300 sarucis līdz vien simtam. Zinātnieki secinājuši, ka viens no galvenajiem šāda samazinājuma iemesliem ir pieaugošais jūras ērgļu plēsības spiediens. Pētījums parāda, cik būtiski plēsēji var ietekmēt citu sugu populācijas un kāpēc savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanā jāņem vērā savstarpējās attiecības ekosistēmā.
Pētījuma rezultāti ir īpaši interesanti, jo aplūko ne tikai populācijas skaita pārmaiņas, bet arī ligzdošanas sekmes, pieaugušo putnu izdzīvotību, jauno putnu izplatīšanos un dažādu plēsēju ietekmi.
No strauja pieauguma līdz gandrīz pilnīgai izzušanai
Pirmais baltvaigu zosu ligzdojošais pāris Baltijas jūras reģionā reģistrēts 1971. gadā Gotlandē. Turpmākajās desmitgadēs populācija strauji palielinājās, un 2002. gadā Gotlandes un Ēlandes salās ligzdoja aptuveni 5290 pāru. Tolaik šīs kolonijas veidoja lielāko daļu no Baltijas reģionā ligzdojošās baltvaigu zosu populācijas. Taču pēc 2002. gada situācija krasi mainījās. Ligzdojošo pāru skaits sāka strauji samazināties, un 2025. gadā abās salās bija palikuši tikai aptuveni 100 pāri.
Tas nozīmē populācijas samazinājumu par 98 procentiem nedaudz vairāk nekā divdesmit gadu laikā.
Vienlaikus samazinājās arī ligzdošanas sekmes. Vecākajā Gotlandes kolonijā Laus holmar kopš 2018. gada vairs netika konstatēts neviens līdz lidspējai izaudzis jaunais putns. Tomēr zinātnieki atklāja, ka ar zemo jauno putnu skaitu vien tik dramatisku populācijas samazinājumu nevar izskaidrot.
Jūras ērgļu atgriešanās mainīja situāciju
Viens no būtiskākajiem faktoriem izrādījās jūras ērgļu (Haliaeetus albicilla) populācijas atjaunošanās Baltijas jūras reģionā. Līdz 20. gadsimta deviņdesmitajiem gadiem jūras ērgļi Gotlandē bija reti sastopami. Pirmais ligzdojošais pāris salā reģistrēts 1998. gadā, bet 2025. gadā tur jau bija aptuveni 63 aizņemtas ligzdošanas teritorijas.
Pieaugot jūras ērgļu skaitam, arvien biežāk tika novēroti uzbrukumi baltvaigu zosīm. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka ērgļi medīja ne tikai jaunos putnus, bet arī pieaugušās zosis, tostarp mātītes, kas perēja olas. Pētnieki regulāri novēroja ērgļu uzbrukumus ligzdojošajās kolonijās un uz salām atrada nogalinātu pieaugušo zosu atliekas.
Piemēram, 2016. gadā, kad Gotlandē ligzdoja 855 baltvaigu zosu pāri, vienā apsekošanas reizē tika atrastas 85 svaigas pieaugušo zosu atliekas. Zinātnieki norāda, ka patiesais nogalināto putnu skaits, visticamāk, bija lielāks, jo apsekojumi neaptvēra visu ligzdošanas un mazuļu audzēšanas periodu.
Kāpēc pieaugušo putnu bojāeja ir tik nozīmīga?
Baltvaigu zosis ir ilgdzīvotāji putni, kuru populācijas stabilitāte lielā mērā atkarīga no pieaugušo īpatņu izdzīvotības. Populācijas pieauguma periodā pieaugušo mātīšu ikgadējā izdzīvotība bija aptuveni 96 procenti.
Izmantojot populācijas modeli, pētnieks secināja, ka novēroto samazinājumu nevar izskaidrot tikai ar mazāku jauno putnu skaitu. Lai modelis atbilstu faktiskajām populācijas pārmaiņām, bija jāpieņem ievērojama pieaugušo putnu izdzīvotības samazināšanās, iespējams, kopā ar jauno putnu biežāku pārcelšanos uz citām ligzdošanas vietām.
Vienā no scenārijiem pieaugušo mātīšu ikgadējā izdzīvotība samazinājās līdz aptuveni 75 procentiem. Tas ir modelēts rādītājs, nevis tieši izmērīta izdzīvotība, tomēr kopā ar novērojumiem par ērgļu uzbrukumiem un atrastajām zosu atliekām tas ļauj secināt, ka plēsība būtiski veicinājusi populācijas lejupslīdi.
Kāda bija lapsu ietekme?
Pētījumā analizēta arī rudās lapsas (Vulpes vulpes) ietekme uz ligzdojošajām zosīm. Lapsu parādīšanās nelielajās ligzdošanas salās atsevišķos gados radīja ļoti nopietnas sekas. Zosis pārtrauca ligzdošanu, pameta ligzdas vai vispār neuzsāka perēšanu. Dažkārt lapsu klātbūtnes dēļ ligzdojošo putnu skaits konkrētajā salā strauji samazinājās. Tomēr, kad lapsas salu atstāja, daudzas zosis nākamajos gados atgriezās. Pētnieks secina, ka lapsas būtiski ietekmēja atsevišķas kolonijas, taču to ilgtermiņa ietekme uz kopējo Gotlandes populāciju bija salīdzinoši neliela. Savukārt jūras ērgļu ietekme bija pastāvīgāka, jo tie regulāri medīja pieaugušos putnus ligzdošanas periodā.
Vai pie vainas varētu būt medības vai slimības?
Pētījumā izvērtēta arī medību un putnu gripas iespējamā ietekme. Gotlandē noteiktos apstākļos bija atļauta ierobežota baltvaigu zosu ieguve lauksaimniecības postījumu mazināšanai. No 2000. līdz 2017. gadam vidēji tika nomedīti aptuveni 170 putni gadā.
Tomēr pētnieks norāda, ka šīs medības pārsvarā skāra caurceļojošās zosis no Krievijas Arktikā ligzdojošās populācijas, nevis Gotlandes vietējos ligzdotājus. Arī putnu gripas uzliesmojumi, lai gan izraisījuši ievērojamu zosu mirstību citviet Eiropā, netika atzīti par ticamu galveno iemeslu tieši Gotlandes un Ēlandes ligzdojošās populācijas samazinājumam.
Ko tas nozīmē savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanai?
Pētījums atklāj interesantu pretrunu. Kamēr Gotlandē un Ēlandē baltvaigu zosu ligzdojošā populācija gandrīz izzudusi, citviet Baltijas reģionā sugas ligzdojošo pāru skaits ir palielinājies. Arī Krievijas Arktikā ligzdojošā populācija ilgtermiņā ievērojami augusi. Tātad 98 procentu samazinājums attiecas uz konkrētajām Zviedrijas salām, nevis uz visu baltvaigu zosu populāciju Eiropā.
Tomēr rezultātiem ir nozīme starptautiskajā zosu apsaimniekošanā. Baltvaigu zosu skaita pieaugums daudzviet Eiropā radījis konfliktus ar lauksaimniecību, un starptautiskajos apsaimniekošanas plānos paredzēta nepieciešamība līdzsvarot sugas aizsardzību un postījumu novēršanu.
Ja atsevišķās populācijas daļās plēsēju ietekmē zosu skaits strauji samazinās, iepriekš plānotie populācijas ierobežošanas pasākumi var zaudēt aktualitāti. Pētnieks arī norāda, ka jūras ērgļu atjaunošanās negatīvi ietekmējusi citas Baltijas jūras ūdensputnu sugas, tostarp parastās pūkpīles.
Pētījuma galvenā atziņa ir skaidra – plēsēju ietekme uz savvaļas dzīvnieku populācijām var būt daudz lielāka, nekā sākotnēji pieņemts. Pat aizsargājamas un veiksmīgi atjaunotas plēsēju sugas var būtiski mainīt citu sugu skaitu un izplatību.
Tas nenozīmē, ka jūras ērgļu skaits būtu automātiski jāierobežo. Taču tas nozīmē, ka savvaļas dzīvnieku aizsardzības un apsaimniekošanas lēmumos jāņem vērā zinātniski pierādīta plēsēju ietekme, nevis jāpieņem, ka populāciju pārmaiņas vienmēr izraisa tikai cilvēka darbība vai dzīvotņu izmaiņas.
Avots: Kjell Larsson (2026). The rise and fall of a Barnacle Goose Branta leucopsis population in the Baltic Sea region: the importance of predation by White-tailed Eagles Haliaeetus albicilla. Bird Conservation International, 36, e38.
https://doi.org/10.1017/S095927092610077X
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu!
LATMA ir starptautiski atzīta mednieku intereses pārstāvoša nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas sadarbojas ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām, aktīvi iesaistoties medību saimniecības veidošanas procesos. Kļūstot par LATMA biedru, Jūs atbalstās organizāciju, kurai rūp medību saimniecības nākotne un kura cīnās par tiesībām medīt Latvijā. Par LATMA biedriem var kļūt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.
Lai kļūtu par biedru, jāaizpilda anketa un jānosūta mums. Iestāšanās anketa! Spied šeit!
Biedriem ir šādas tiesības:
– piedalīties Biedrības pārvaldē,
– saņemt informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem,
– piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos un projektos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli,
– izmantot Biedrības konsultatīvos un pārstāvības pakalpojumus biedru sapulces un valdes noteiktajā kārtībā,
– izmantot Biedrības vārdu un simboliku tikai biedru sapulces noteiktajā kārtībā.
Biedrības biedru pienākumi:
– ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus,
– maksāt biedra naudu biedru sapulces noteiktajā kārtībā un apmērā,
– ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt Biedrības mērķa un uzdevumu realizēšanu,
– neveikt paziņojumus un darbības Biedrības vārdā bez speciāla biedru sapulces pilnvarojuma,
– neveikt darbības, kas grautu Biedrības reputāciju.
