Igaunijā pēc problemātiska brūnā lāča nomedīšanas tā ķermenī atrastas smalkas skrotis no agrāk saņemta šāviena. Kā 13. oktobrī vēsta Igaunijas Mednieku savienība (Eesti Jahimeeste Selts, EJS), atradums liecina par iepriekšēju sastapšanos ar bruņotu cilvēku. Tomēr šīs sastapšanās apstākļi nav zināmi, un nevar droši apgalvot, kāpēc uz dzīvnieku šauts.
EJS ieskatā gadījums aktualizē nepieciešamību savlaicīgi risināt konfliktus starp cilvēkiem un lielajiem plēsējiem, īpašu uzmanību pievēršot dzīvniekiem, kuri atkārtoti rada apdraudējumu vai zaudējuši piesardzību pret cilvēku.
Agrākā incidenta apstākļi nav noskaidroti
Saskaņā ar EJS publicēto informāciju skrošu izvietojums un citi apstākļi ļauj pieļaut, ka uz lāci savulaik šauts no ļoti neliela attāluma. Viens no iespējamajiem skaidrojumiem ir pašaizsardzības šāviens bīstamas sastapšanās laikā.
Taču tā ir versija, nevis pierādīts notikuma apraksts. Nav zināms, kad un kādos apstākļos šāviens izdarīts, kā uzvedies lācis un kāda bijusi cilvēka rīcība. Tādēļ atrastās skrotis pašas par sevi nepierāda ne lāča uzbrukumu cilvēkam, ne to, ka šāviens bijis apzināts atbaidīšanas mēģinājums.
Nomedītais lācis bijis liels un labā fiziskā kondīcijā. Ārēji nebija pazīmju, kas liecinātu par izteiktām veselības problēmām vai grūtībām iegūt barību. EJS norāda, ka dzīvnieka stāvoklis tādēļ nedeva acīmredzamu skaidrojumu barības meklēšanai cilvēku dzīvesvietu tuvumā. Vienlaikus laba fiziskā kondīcija pati par sevi neļauj noteikt dzīvnieka uzvedības cēloņus.
Nepatīkama pieredze negarantē turpmāku izvairīšanos
EJS šo gadījumu vērtē kā atgādinājumu, ka pat nepatīkama vai bīstama sastapšanās ar cilvēku ne vienmēr nodrošina dzīvnieka turpmāku izvairīšanos no apdzīvotām vietām.
Tomēr konkrētā lāča agrākā uzvedība nav pilnībā zināma. Tāpēc no šī gadījuma nevar izdarīt vispārīgu secinājumu, ka lāču atbaidīšana nedarbojas. Tas drīzāk parāda, kāpēc katra problemātiska dzīvnieka gadījumā nepieciešams vērtēt visu pieejamo informāciju: atkārtotu novērojumu vietas, postījumus, reakciju uz cilvēku un iepriekš izmantoto pasākumu rezultātus.
Īpaša uzmanība jāpievērš situācijām, kurās lācis atkārtoti atgriežas pie dzīvojamām ēkām vai citām cilvēku darbības vietām un tā uzvedība rada pamatotas bažas par drošību.
EJS aicina rīkoties savlaicīgi
Igaunijas Mednieku savienība uzskata, ka problemātisko lāču pārvaldībai jābūt izlēmīgākai. Ja dzīvnieks atkārtoti apdraud cilvēku drošību un citi preventīvie pasākumi nav devuši vajadzīgo rezultātu, jābūt iespējai pamatotos gadījumos to nomedīt atbilstoši spēkā esošajām prasībām.
Katrs gadījums jāvērtē individuāli. EJS uzsver, ka mērķis ir novērst konkrētu apdraudējumu, nevis nekritiski samazināt lāču skaitu. Šādai pieejai nepieciešama gan profilakse un sabiedrības informēšana, gan iespēja savlaicīgi pieņemt lēmumu par problemātisku indivīdu.
Ko šis gadījums nozīmē Latvijai?
Arī Latvijas diskusijā par lāču klātbūtni cilvēku dzīvesvietu tuvumā būtiski nošķirt parastu dzīvnieka novērojumu no atkārtotas, riskantas uzvedības. Lāča atrašanās kādā teritorijā pati par sevi vēl neizskaidro tā uzvedību un nav pietiekams pamats secinājumiem par konkrētā dzīvnieka bīstamību.
Vienlaikus atkārtotus konfliktus nedrīkst atstāt bez izvērtējuma. Nepieciešams apkopot informāciju par notikumiem, mazināt pieejamos barības pievilinātājus un novērtēt īstenoto pasākumu rezultātus. Lēmumiem jābalstās konkrētā dzīvnieka uzvedībā un dokumentētos apstākļos.
Mednieku iesaiste šādu situāciju risināšanā prasa arī skaidru atbildības sadalījumu. Ja valsts sagaida mednieku palīdzību sabiedrības drošības nodrošināšanā, nepieciešams nepārprotams uzdevums, tiesisks pamats un saprotami rīcības nosacījumi. Medniekam nedrīkst atstāt pienākumu pašam improvizēt situācijā, kurā kļūdai var būt smagas sekas.
Igaunijas gadījums atgādina, cik svarīgi ir savlaicīgi fiksēt un izvērtēt bīstamas sastapšanās. Agrāks incidents pats par sevi nedod garantiju, ka nākamais nenotiks. Atbildīga lāču pārvaldība nozīmē saglabāt sugu un vienlaikus nodrošināt pamatotu, praktiski īstenojamu rīcību situācijās, kad konkrēta dzīvnieka uzvedība rada apdraudējumu.
Avots: https://www.ejs.ee/nuhtluskaru-kuttimine-toi-esile-varasema-ohtliku-kokkupuute-inimesega/
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu.
