No 3. līdz 5. novembrim Lietuvā norisinājās FACE Baltijas reģiona tikšanās, pulcējot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mednieku organizāciju pārstāvjus. Darba programmā bija lielo plēsēju apsaimniekošana, mednieku pārstāvība, ES Dabas atjaunošanas regula, elektroniskās medību sistēmas un organizāciju pārvaldība. Sanāksmi Kauņā papildināja medību kultūras un pētniecības iepazīšana, savukārt 5. novembrī dalībnieki devās uz Stēgaļu sumbru audzētavu un Čepkeļu izziņas taku Varēnas rajonā. Tikšanos uzņēma Lietuvas Mednieku un makšķernieku biedrība.
Baltijas valstu mednieki strādā līdzīgos dabas apstākļos, tomēr medniecības organizēšana, sadarbība ar valsts iestādēm un dažādu problēmu risināšana katrā valstī atšķiras. Tas dod iespēju salīdzināt pieejas un savlaicīgi pamanīt gan veiksmīgus risinājumus, gan sarežģījumus, ar kuriem kaimiņvalsts jau sastapusies.
Reģionālajām sanāksmēm ir arī nozīme Eiropas līmenī. FACE apvieno nacionālās mednieku organizācijas, bet kopīgas nostājas izveidošanai nepieciešams saprast, kas notiek konkrētās valstīs. Baltijas pieredze lielo plēsēju apsaimniekošanā, meža dzīvotņu uzturēšanā un medību organizēšanā palīdz šo sarunu papildināt ar vietējiem datiem un praktiskiem piemēriem.
Kāpēc Baltijas valstīm jārunā savā starpā?
Lāča, vilka vai pārnadžu pārvietošanās nebeidzas pie valsts robežas. Populāciju izmaiņas vienā valstī var ietekmēt kaimiņus, un arī mednieku pieredze bieži ir savstarpēji saistīta. Tādēļ, apspriežot sugas stāvokli, svarīgi zināt, kas notiek plašākā reģionā. Vienlaikus līdzīgiem jautājumiem valstis var izvēlēties atšķirīgu administratīvo kārtību. Kam jāziņo par problemātisku plēsēju? Kurš pieņem lēmumu par rīcību? Kā iesaista medniekus? Kā apkopo medību datus un padara tos izmantojamus populāciju apsaimniekošanā? Šādas detaļas būtiski ietekmē to, cik ātri un veiksmīgi izdodas rīkoties. Sadarbība ļauj arī salīdzināt ES prasību piemērošanu. Ja līdzīga norma vienā valstī darbojas saprotami, bet citā rada neskaidrības, organizācijām ir pamats noskaidrot atšķirību iemeslus. Kaimiņu pieredze var palīdzēt sagatavot priekšlikumus savas valsts iestādēm un pamatot kopīgas prasības Eiropas institūcijās.
Medību kultūra un pētniecība
Tikšanās sākums sakrita ar Svētā Huberta dienu — 3. novembri, kad mednieku kopienas daudzviet Eiropā godina savu aizbildni. Kauņā mednieki, viņu ģimenes un draugi piedalījās svinībās, kas ietvēra gājienu ar mednieku organizāciju karogiem, dievkalpojumu un kopīgu vakaru. Šāda tikšanās ļauj iepazīt arī tās medību kultūras daļas, kuras ikdienas sarunās par noteikumiem un apsaimniekošanas mērķiem mēdz palikt otrajā plānā. Medību ragu spēle, klubu karogi un kopā sanākšana ir veids, kā kopiena saglabā savu vēsturi un iesaista ģimenes tradīciju turpināšanā.
Programma ietvēra Tada Ivanauska Zooloģijas muzeja un Medību pētniecības laboratorijas apmeklējumu. Tā bija iespēja iepazīt Lietuvas pieredzi medniecības un pētniecības sasaistē. Medību lēmumiem vajadzīgi dati par dzīvniekiem un to dzīves vidi, savukārt datu iegūšanā un novērojumu apkopošanā nozīmīga ir sadarbība ar cilvēkiem, kuri regulāri atrodas dabā.
Lāču skaita pieaugums un rīcība konfliktu gadījumos
Viens no sanāksmes aktuālajiem tematiem bija lāči. Latvijas situāciju prezentēja LATMA pārstāve un FACE viceprezidente Linda Dombrovska, pievēršoties gan populācijas pieaugumam, gan konkrētām grūtībām problemātisku indivīdu radītu situāciju risināšanā. Pēc LVMI Silava publiskotās aplēses 2025. gada sezonā Latvijā uzturējušies ne mazāk par 190 lāčiem. Šis rādītājs balstās monitoringa datos un raksturo pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Vienlaikus Latvijā lācis saglabā īpaši aizsargājamas sugas statusu, un konkrēta dzīvnieka izņemšanai nepieciešama īpaša atļauja.
Latvijas piemēri aktualizē jautājumu, kā atļaujas nosacījumi darbojas situācijā, kad problemātisks dzīvnieks pārvietojas starp vairākām viensētām. Ja lācis nodarījis postījumus vienā vietā, bet vēlāk parādās citur, jābūt saprotamai kārtībai, kā izvērtē jauno situāciju un kurš uzņemas tās koordinēšanu.
Būtisks ir arī mednieka juridiskais statuss, ja viņu aicina iesaistīties bīstama dzīvnieka likvidēšanā. Pirms rīcības medniekam nepieciešams skaidrs, dokumentēts uzdevums, saprotamas pilnvaras un norādes par informācijas fiksēšanu un ziņošanu. Valsts un pašvaldības iestāžu savstarpējai sadarbībai jānodrošina, lai palīdzības sniedzējam nav pašam jāmin, kā saskaņot dažādu normatīvo aktu prasības.
Arī iedzīvotājiem un medību dalībniekiem nepieciešama pieejama informācija par rīcību sastapšanās laikā. Atšķiras nejaušs novērojums mežā, atkārtota lāča uzturēšanās pagalmā un tūlītējs apdraudējums cilvēkam. Ziņošanas un reaģēšanas kārtībai jāpalīdz šīs situācijas atšķirt. Baltijas valstu pieredzes apmaiņa šeit ļauj salīdzināt gan uzskaites metodes, gan lēmumu pieņemšanu un mednieku iesaisti.
Kā mednieku organizācijas pārstāv savus biedrus?
Sanāksmē tika apspriesti arī mednieku pārstāvības modeļi un organizāciju pārvaldība. Organizācijām jāpārstāv cilvēki ar dažādām interesēm un pieredzi, vienlaikus sagatavojot pamatotu kopīgu nostāju. Tas prasa regulāru saikni ar biedriem un vietējiem medību kolektīviem. Organizācijai jāzina, kur noteikumi rada grūtības, kādi dati nepieciešami priekšlikuma pamatošanai un kuri jautājumi risināmi nacionālā līmenī. Savukārt biedriem jāredz, kā viņu pieredze nonāk līdz sarunām ar iestādēm.
Valstu pieredzes salīdzināšana dod iespēju pārrunāt arī darba organizēšanu — kā tiek pieņemti lēmumi, sadalīti pienākumi un nodrošināta pēctecība. Tas ir svarīgi gan ikdienas interešu pārstāvībā, gan projektos, kuros darbs turpinās vairākus gadus. FACE ģenerālsekretārs Deivids Skalans iepazīstināja ar organizācijas stratēģiju. Baltijas organizācijām šajā sarunā ir iespēja parādīt reģiona prioritātes un vienlaikus saskaņot savu darbu ar kopīgajiem Eiropas mednieku pārstāvības uzdevumiem.
Dabas atjaunošanas regula un mednieku iespējas
Linda Dombrovska ievadīja diskusiju par ES Dabas atjaunošanas regulu. Tās īstenošanai dalībvalstis sagatavo nacionālos plānus, kuros jānosaka konkrēti atjaunošanas pasākumi un to īstenošanas pieeja. Medniekiem šis process ir aktuāls, jo dzīvotņu kvalitāte tieši ietekmē arī medījamās sugas. Lauku ainavas struktūras, mitrāji, zālāji un mežu dzīvotnes nosaka dzīvnieku barošanās, patvēruma un vairošanās iespējas.
Mednieku organizācijas var piedāvāt vietējās zināšanas, ilgstošus novērojumus un sadarbību ar zemes apsaimniekotājiem. Taču līdzdalībai jābūt iespējai ietekmēt pasākumu izvēli jau plānošanas laikā. Svarīgi laikus pārrunāt, kurš vienosies ar zemes īpašnieku, kā finansēs darbus un kurš rūpēsies par teritoriju pēc atjaunošanas. Sanāksme deva iespēju salīdzināt, kā šajā procesā iesaistās Baltijas valstu mednieku organizācijas. Šāda informācijas apmaiņa palīdz identificēt gan iespējamās sadarbības vietas, gan jautājumus, kuri vēl jāuzdod atbildīgajām iestādēm.
Elektroniskās medību sistēmas un datu izmantošana
Darba programmā bija arī elektroniskās medību sistēmas. Tās kļūst par nozīmīgu saikni starp medniekiem un valsts iestādēm, ļaujot reģistrēt informāciju un apkopot datus par medībām. Medniekam svarīga ir sistēmas lietojamība reālos apstākļos — mežā, aukstumā un vietās ar vāju sakaru pārklājumu. Tikpat nozīmīga ir saprotama kārtība tehnisku traucējumu gadījumā. Organizāciju pieredzes apmaiņa ļauj salīdzināt, kā šīs situācijas risina citās valstīs. Savukārt populāciju apsaimniekošanā būtiska ir datu kvalitāte un iespēja tos analizēt. Mednieku iesniegtajai informācijai jāpalīdz pamatot lēmumus un izskaidrot to nepieciešamību. Tas stiprina uzticēšanos starp datu iesniedzējiem un iestādēm, kuras tos izmanto.
Dalībnieki pārrunāja arī normatīvo aktu un projektu jautājumus. Sadarbība ļauj organizācijām dalīties pieredzē par projektu sagatavošanu, partneru iesaisti un rezultātu izmantošanu pēc finansējuma perioda beigām.
Stēgaļu sumbri un jautājumi, kas aktuāli arī Latvijā
5.novembrī sanāksmes dalībnieki devās uz Varēnas rajonu, kur apmeklēja Stēgaļu (Stėgaliai) sumbru audzētavu Dzūkijas Nacionālajā parkā. Komplekss ir daļa no Lietuvas sumbru aizsardzības un atjaunošanas darba. Aptuveni simt hektāru plašā iežogotā teritorija nodrošina vietu dzīvnieku turēšanai un pielāgošanai pēc pārvietošanas. Dzūkijā izveidots arī brīvi dzīvojošs sumbru ganāmpulks.
Šāds darbs aktualizē vairākus savstarpēji saistītus jautājumus. Dzīvniekiem nepieciešamas piemērotas dzīvotnes un iespēja pārvietoties, vienlaikus jāvērtē to ietekme uz lauksaimniecību un cilvēku dzīvesvietām. Sugas atjaunošana nozīmē arī turpmāku uzraudzību un sadarbību ar vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijas medniekiem Lietuvas pieredze ir aktuāla, jo sumbri novēroti arī Latvijas savvaļā. Dabas aizsardzības pārvalde norādījusi, ka vēsturiski sumbrs bijis Latvijas faunas pārstāvis un dzīvnieki var ienākt mūsu teritorijā no kaimiņvalstīm. Šādi novērojumi rada vajadzību pēc zināšanām par sugas uzvedību, pārvietošanos un apsaimniekošanu.
Apmeklējums ļāva iepazīt, kā Lietuvā organizē šo darbu un kā apvieno sugas aizsardzību ar sabiedrības izglītošanu.
Čepkeļu purvs un dzīvotņu saglabāšana
Izbraukuma turpinājumā dalībnieki apmeklēja Čepkeļu (Čepkeliai) izziņas taku. Čepkeļi ir Lietuvas lielākais augstais purvs. Rezervāts aizsargā mitrāju kompleksu ar ezeriem, meža salām un apkārtējiem mežiem.
Teritorija ļauj iepazīt, cik cieši sugu saglabāšana saistīta ar dzīvotņu stāvokli. Purvā īpaši svarīgs ir ūdens režīms, no kura atkarīga veģetācija un tai pielāgojušos sugu dzīves apstākļi. Izmaiņas vienā ekosistēmas daļā var ietekmēt plašāku teritoriju. Čepkeļu apmeklējums papildināja sanāksmes diskusiju par Dabas atjaunošanas regulu. Tas deva iespēju sarunu par plāniem un pasākumiem turpināt konkrētā ainavā, pievēršoties arī aizsargājamas teritorijas uzraudzībai un sabiedrības iepazīstināšanai ar tās vērtībām.
Lietuvā pavadītās dienas apvienoja organizāciju darbu, medību kultūru un piemērus dabā. Šāda pieredzes apmaiņa palīdz Baltijas mednieku organizācijām savlaicīgi apspriest kopīgas problēmas, sagatavot priekšlikumus un uzturēt tiešu sadarbību gan savā starpā, gan FACE ietvaros.
Latviju pasākumā pārstāvēja FACE Viceprezidente Linda Dombrovska un Latvijas Dāmu mednieču kluba pārstāve Katarina Šterna.
Projektu atbalsta Medību saimniecības attīstības fonds.
