Vai viens alnis var būt drosmīgāks, sabiedriskāks vai dominējošāks par citu? Zviedrijas Lauksaimniecības zinātņu universitātes (SLU) pētnieki secinājuši, ka jā – arī vienas sugas dzīvnieku uzvedībā pastāv noturīgas individuālas atšķirības. Tagad pētnieki sper nākamo soli un mēģina noskaidrot, vai aļņa “personību” iespējams saskatīt arī savvaļā, analizējot ar GPS raidītājiem aprīkotu dzīvnieku pārvietošanos.
Pētījums ir īpaši interesants arī Latvijai, jo līdzīga pieeja – iegūt daudz detalizētākus datus par aļņu pārvietošanos un ainavas izmantošanu – tiek īstenota Latvijas un Igaunijas pārrobežu projektā MooseBelt.
Aļņi nav vienādi
SLU pētnieks Bruno Esattore ar kolēģiem desmit nedēļas pavadīja “Älgens hus” aļņu parkā netālu no Bjurholmas Zviedrijā. Pētnieku mērķis bija noskaidrot, vai iespējams izmērāmi raksturot individuālas aļņu uzvedības atšķirības.
Dzīvnieki tika vērtēti pēc dažādām uzvedības pazīmēm – aktivitātes, zinātkāres, sabiedriskuma un dominances. Rezultāti parādīja skaidras atšķirības gan dominancē un sabiedriskumā, gan tajā, cik lielā mērā atsevišķi dzīvnieki tolerēja cilvēka klātbūtni.
Īpaši labi tas bija redzams barošanas laikā. Lai piekļūtu barībai, aļņiem bija jānonāk cilvēku tuvumā un vienlaikus jākonkurē ar citiem aļņiem. Dominējošie dzīvnieki biežāk ieguva priekšrocības, atspieda malā pakļāvīgākus indivīdus un šķita komfortablāki cilvēku tuvumā.
Pētnieki gan uzsver, ka šis ir sākotnējs pētījums ar nebrīvē turētiem aļņiem. Tāpēc tā rezultātus nevar automātiski attiecināt uz savvaļas aļņiem. Taču tas parādīja, ka individuālas uzvedības īpašības aļņiem ir iespējams novērtēt un pētīt.
Ko zinātnieki saprot ar dzīvnieka “personību”?
Šajā gadījumā personība nav dzīvnieka rakstura aprakstīšana cilvēciskiem jēdzieniem. Dzīvnieku uzvedības pētniecībā ar to saprot individuālas uzvedības atšķirības starp vienas sugas dzīvniekiem, kas saglabājas laika gaitā un dažādās situācijās.
Tiek vērtētas, piemēram, tādas īpašības kā drosme jeb gatavība uzņemties risku, vēlme izpētīt jaunus objektus vai teritorijas, agresivitāte, aktivitātes līmenis un sabiedriskums.
Tas nozīmē, ka divi vienāda vecuma un dzimuma aļņi līdzīgos apstākļos ne vienmēr rīkosies vienādi. Viens var regulāri pārvietoties lielākās teritorijās, bet otrs uzturēties salīdzinoši nelielā platībā. Viens var biežāk izmantot cilvēka pārveidotu ainavu, kamēr cits no tās izvairās.
Tieši šādi jautājumi tagad interesē SLU pētniekus.
Nākamais solis – savvaļas aļņi ar GPS
Pēc sākotnējā pētījuma aļņu parkā pētnieki pievērsušies savvaļas dzīvniekiem. Šoreiz galvenais informācijas avots ir ar GPS raidītājiem aprīkotu aļņu pārvietošanās dati.
Pētnieki vēlas noskaidrot, vai atsevišķiem dzīvniekiem atkārtojas noteikti pārvietošanās un ainavas izmantošanas modeļi, kurus varētu saistīt ar individuālām uzvedības īpašībām. Piemēram, kāpēc viens alnis izvēlas konkrētu teritoriju vai pārvietojas ievērojami vairāk nekā cits? Un pats būtiskākais – vai šīm individuālajām atšķirībām ir nozīme aļņu populācijas apsaimniekošanā?
Šis jautājums ir būtisks, jo populācijas apsaimniekošanā dzīvnieki bieži tiek skatīti kā noteiktas populācijas vidējais indivīds. Taču GPS dati ļauj ieraudzīt to, ko ar tradicionālajiem novērojumiem konstatēt ir daudz grūtāk – kur konkrētais dzīvnieks pārvietojas, cik lielu teritoriju izmanto un vai tā uzvedība atkārtojas ilgākā laika periodā.
Arī Latvijā un Igaunijā aļņiem sekos ar GPS
Tieši šeit Zviedrijas pētījums sasaucas ar Latvijā un Igaunijā īstenoto MooseBelt projektu.
Interreg Igaunijas–Latvijas programmas projekta MooseBelt mērķis ir izveidot vienotu, datos balstītu aļņu populācijas apsaimniekošanas sistēmu Latvijas un Igaunijas pārrobežu teritorijā. Projektā tiek apvienoti zinātnieki, mednieku organizācijas un citas iesaistītās institūcijas no abām valstīm.
Projekta ietvaros paredzēts ar GPS kaklasiksnām aprīkot 40 aļņus – 20 Latvijas ziemeļos un 20 Igaunijas dienvidos. Iegūtie dati ļaus pētīt dzīvnieku pārvietošanos, migrācijas ceļus, dzīvotņu izmantošanu un uzvedības dinamiku. Īpaša uzmanība tiks pievērsta arī tam, kā aļņu pārvietošanos ietekmē infrastruktūra, tostarp Latvijas–Igaunijas robežas žogs un Rail Baltica koridors.
MooseBelt paredz ne tikai savākt GPS datus, bet tos analizēt kopā ar citiem datu slāņiem, izstrādāt reģionālus aļņu apsaimniekošanas plānus un kopīgu Latvijas un Igaunijas aļņu apsaimniekošanas stratēģiju. Projekts norisinās no 2024. gada augusta līdz 2028. gada februārim.
Zviedrijas pētnieku darbs parāda vēl vienu iespējamo dimensiju, ko nākotnē var sniegt šādi GPS dati. Tie ļauj ne tikai uzzināt, kur alnis aiziet, bet arī arvien labāk saprast, kāpēc dažādi aļņi vienā un tajā pašā ainavā uzvedas atšķirīgi.
Un tas savukārt ir vēl viens solis prom no pieņēmumiem un tuvāk aļņu apsaimniekošanai, kas balstīta reālos datos.
LATMA ir starptautiski atzīta mednieku intereses pārstāvoša nevalstiska bezpeļņas organizācija, kas sadarbojas ar valstiskām un nevalstiskām organizācijām, aktīvi iesaistoties medību saimniecības veidošanas procesos. Kļūstot par LATMA biedru, Jūs atbalstās organizāciju, kurai rūp medību saimniecības nākotne un kura cīnās par tiesībām medīt Latvijā. Par LATMA biedriem var kļūt gan fiziskas, gan juridiskas personas, kā arī tiesībspējīga personālsabiedrība.
Lai kļūtu par biedru, jāaizpilda anketa un jānosūta mums. Iestāšanās anketa! Spied šeit!
Anketu nosūtu latma@latma.lv
Biedrības biedram ir tiesības:
– piedalīties Biedrības pārvaldē un lēmumu pieņemšanā, izteikt priekšlikumus un ierosinājumus par Biedrības darbību un tās attīstību;
– saņemt informāciju par Biedrības darbu, pieņemtajiem lēmumiem un aktualitātēm, kā arī iepazīties ar Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;
– piedalīties Biedrības organizētajos pasākumos, semināros, apmācībās, projektos un citās aktivitātēs;
– saņemt priekšroku dalībai Biedrības organizētajos pasākumos, apmācībās, projektos un citās aktivitātēs, ja dalībnieku skaits ir ierobežots;
– saņemt Biedrības konsultācijas un atbalstu jautājumos, kas saistīti ar medniecību, medību saimniecību un citiem Biedrības kompetencē esošiem jautājumiem;
– saņemt Biedrības atbalstu biedra interešu pārstāvībai valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās organizācijās jautājumos, kas skar medniecību un medību saimniecību;
– izmantot Biedrības pārstāvības pakalpojumus biedru sapulces un valdes noteiktajā kārtībā;
– saņemt biedriem paredzētās atlaides un īpašos piedāvājumus, ja tādi tiek nodrošināti sadarbībā ar Biedrības partneriem;
– izmantot Biedrības vārdu un simboliku biedru sapulces noteiktajā kārtībā.
Biedrības biedru pienākumi
Biedrības biedra pienākums ir:
– ievērot Biedrības statūtus un pildīt biedru sapulces un valdes lēmumus;
– noteiktajā kārtībā un apmērā maksāt biedra naudu;
– ar savu aktīvu līdzdalību atbalstīt Biedrības mērķu un uzdevumu īstenošanu;
– neveikt paziņojumus vai darbības Biedrības vārdā bez attiecīga pilnvarojuma;
– ar savu rīcību nekaitēt Biedrības reputācijai.
