Francijas augstākā administratīvā tiesa — Valsts padome (Conseil d’État) — 2026. gada 2. oktobrī noraidījusi organizāciju LPO un One Voice prasības pret administratīvajiem aktiem, kas atļāva tradicionālo lauku cīruļu ķeršanu ar īpašiem tīkliem jeb pantes četros Francijas dienvidrietumu departamentos.
Eiropas Medību un dabas aizsardzības federācija (FACE) atzinīgi vērtē lēmumu, uzsverot tā nozīmi medību kultūras saglabāšanā. Arī Latvijas medniekiem šī lieta ir būtiska: tā parāda, kā tradicionālu medību paņēmienu iespējams aizstāvēt, apvienojot kultūras mantojuma argumentus ar zinātniskiem datiem, uzraudzību un skaidriem izmantošanas nosacījumiem.
Tradīcija ar īpašām zināšanām un prasmēm
Pantes ir tradicionāla lauku cīruļu ķeršanas metode, kurā izmanto divus horizontāli izvietotus tīklus. Mednieks darbojas no slēptuves, ar pievilināšanas saucieniem un dzīvu pievilinātājputnu piesaistot cīruļus īpaši sagatavotai vietai. Piemērotā brīdī tīklus aizver pār putniem.
Šis medību veids prasa putnu uzvedības izpratni, pieredzi un pastāvīgu medību vietu uzturēšanu. Tieši šiem aspektiem tiesa pievērsusi uzmanību, vērtējot, vai šīs prakses mērķi iespējams sasniegt ar citiem līdzekļiem.
Tiesa atgādinājusi, ka tradīcija pati par sevi nav pietiekams pamats atkāpei no Putnu direktīvas prasībām. Vienlaikus tā atzinusi, ka šīs prakses nozīme pārsniedz putnu ieguvi. Tā ietver kultūras un brīvā laika vērtību, īpašas attiecības ar dabu un zināšanu apguvi, ko nevar automātiski pielīdzināt medībām ar šaujamieroci.
Izšķiroša ir selektivitāte un kontrole
Strīda centrā bija Putnu direktīvas 9. pantā paredzēto atkāpju piemērošana. Šādu atkāpju izmantošanai jābūt pamatotai, tostarp jāvērtē citas apmierinošas alternatīvas, metodes selektivitāte un putnu ieguve nelielā skaitā stingri kontrolētos apstākļos.
Francijas iestādes bija iesniegušas pamatojumu, ka konkrētais tīklu izmantošanas veids ir pielāgots lauku cīruļu ķeršanai un pakļauts stingriem nosacījumiem. Noraidot prasības pret 2025. gada atļaujām, tiesa atzina, ka attiecīgajā lietā atkāpes nosacījumi bija izpildīti.
Šis lēmums nav vispārēja atļauja jebkādai tradicionālai putnu ķeršanai. Tas attiecas uz konkrētu metodi un tās izmantošanas regulējumu. Tomēr tas apliecina, ka tradicionālu medību paņēmienu var saglabāt, ja tā piemērošana atbilst tiesību normām un ir pienācīgi pamatota.
Jāvērtē populācija, kuru medības patiešām ietekmē
Vēl viens būtisks lietas aspekts ir atšķirība starp ligzdojošajiem, caurceļojošajiem un ziemojošajiem putniem. Kā skaidro FACE, lielākā daļa apstrīdētajās atļaujās paredzētās cīruļu ieguves attiecas uz caurceļojošiem vai ziemojošiem putniem, nevis Francijā ligzdojošajiem cīruļiem.
Tādēļ ietekmes novērtējumā nozīme ir tai populācijai, kuru konkrētā darbība skar. Ar vienas valsts ligzdojošo putnu skaita pārmaiņām vien nepietiek, lai pilnvērtīgi izvērtētu medību ietekmi uz migrējošiem putniem.
Šis princips ir būtisks arī Latvijai. Vērtējot migrējošo medījamo putnu apsaimniekošanu, jāņem vērā to izcelsme, migrācijas ceļi un populāciju stāvoklis plašākā teritorijā. Tas palielina nepieciešamību pēc starptautiskas datu apmaiņas un kvalitatīva monitoringa, kurā nozīmīgs var būt arī mednieku ieguldījums.
Ko no Francijas pieredzes var mācīties Latvijā?
Francijas mednieku organizāciju panākums balstās ilgstošā darbā. Francijas Nacionālās mednieku federācijas prezidents Vilī Šrēns norādījis, ka pēc iepriekšējiem nelabvēlīgajiem lēmumiem bija jāpilnveido tiesiskais regulējums, jāveic papildu izmēģinājumi, jāuzlabo uzraudzība un jāsniedz nepieciešamie zinātniskie pierādījumi.
Latvijas medniekiem tā ir vērtīga pieredze. Medību tradīciju aizstāvībai vajadzīgi gan skaidrojumi par to kultūras nozīmi, gan pārbaudāmi dati par ietekmi uz dabu. Jāspēj parādīt, kā konkrētais medību veids darbojas, kā to kontrolē un kā novērš nevēlamu ietekmi.
Vienlaikus šis spriedums pats par sevi nemaina Latvijas medību nosacījumus un nedod pamatu Francijā atļauto metodi izmantot Latvijā. Tā nozīme mūsu diskusijā ir plašāka: medību kultūra ir vērtējama nopietni, un lēmumos par tās nākotni jāņem vērā gan dabas aizsardzības prasības, gan tradīcijas saturs.
FACE prezidents Laurenss Hūdemakers uzsvēris, ka tradicionālās medību metodes kultūras vērtības atzīšana ir būtiska, ja vienlaikus izpildītas pārējās Putnu direktīvas prasības. Francijas piemērs parāda, ka tradīcijas saglabāšana un zinātniski pamatota dabas aizsardzība var būt savienojamas.
Latvijā tas ir pamats turpināt darbu pie atbildīgas medību prakses, uzticamiem datiem un profesionālas mednieku interešu pārstāvības. Medību tradīcijas vispārliecinošāk aizstāv kopienas, kas spēj izskaidrot to vērtību un pierādīt savu atbildību par dabas resursu izmantošanu.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu
