Rumānijā pieņemts jauns regulējums brūno lāču apsaimniekošanai, kas 2026. gadam paredz kopumā 969 dzīvnieku ieguvi. No tiem 859 lāči iekļauti preventīvajā kvotā, bet vēl 110 paredzēti intervences pasākumiem — konkrētu konfliktsituāciju un apdraudējuma novēršanai. Tādas pašas kvotas un piemērošanas principi paredzēti arī 2027. gadā.
Rumānijas prezidents 5. oktobrī parakstīja likuma izsludināšanas dekrētu. Jaunais regulējums precizē kārtību, kādā valsts risina lāču radīto apdraudējumu cilvēkiem un īpašumam, nošķirot preventīvu apsaimniekošanu no reaģēšanas uz konkrētu problēmu.
Divas kvotas ar atšķirīgu uzdevumu
Preventīvajai ieguvei noteiktā 859 lāču kvota paredzēta, lai mazinātu uzbrukumu un materiālo zaudējumu risku. Savukārt 110 dzīvnieku intervences kvota nodrošina iespēju rīkoties konkrētās konfliktsituācijās. Šis nošķīrums ir būtisks. Reaģēšana uz atsevišķu bīstamu dzīvnieku un plašāka, iepriekš plānota apsaimniekošana ir savstarpēji saistīti, taču atšķirīgi uzdevumi. Rumānijas jaunais regulējums paredz instrumentus abiem. Kopējais skaitlis — 969 lāči — ir atļautās ieguves apjoms, nevis ziņa par jau nomedītiem dzīvniekiem. Kvotas īstenošana ir pakļauta valsts noteiktajai kārtībai un ierobežojumiem.
Lēmums pēc ilgstošas izskatīšanas
Likuma pieņemšana sekojusi vairākus mēnešus ilgušam izskatīšanas procesam. Pirms tā izsludināšanas prezidents bija apstrīdējis regulējumu konstitucionālā kārtībā un vēlāk nosūtījis to parlamentam atkārtotai izvērtēšanai. Rumānijā ir viena no lielākajām brūno lāču populācijām Eiropā, un cilvēku un lāču konfliktu risināšana ir būtisks sabiedrības drošības un dabas apsaimniekošanas jautājums. Jaunais likums veido noteiktāku pamatu rīcībai gan 2026., gan 2027. gadā.
Vienlaikus kvotas noteikšana pati par sevi neatrisina visus konfliktu cēloņus. Lāču apsaimniekošanā joprojām būtiska ir pieejamās barības kontrole cilvēku dzīvesvietās, postījumu novēršana, sabiedrības informēšana un konkrētu dzīvnieku uzvedības izvērtēšana.
Latvijai būtiska ir savlaicīga gatavība
Rumānijas situāciju nevar tieši pielīdzināt Latvijai. Atšķiras lāču populācijas lielums, izplatība, konfliktu pieredze un apsaimniekošanas apstākļi. Tomēr Rumānijas pieeja aktualizē jautājumu, kas svarīgs arī mums: vai valstij ir skaidra un praktiski īstenojama rīcības sistēma, pirms konflikts kļūst par ārkārtas situāciju? Latvijas diskusijā jānošķir lāča klātbūtne dabā no konkrēta dzīvnieka atkārtotas uzvedības, kas apdraud cilvēkus vai rada postījumus. Nepieciešami uzticami dati, dokumentēti novērojumi un savlaicīga atbildīgo iestāžu sadarbība ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un medniekiem. Svarīgi arī vērtēt, vai īstenotie preventīvie pasākumi dod rezultātu. Ja konkrēta dzīvnieka uzvedība rada pamatotu apdraudējumu, lēmumu pieņēmējiem jābūt gataviem situāciju risināt atbilstoši piemērojamajām prasībām.
Mednieku iesaistei vajadzīgs skaidrs pamats
Ja apdraudējuma novēršanā iesaista medniekus, nepieciešams nepārprotams uzdevums un atbildības sadalījums. Jābūt skaidram, kurš pieņem lēmumu, kā identificē konkrēto dzīvnieku, kādi ir atļaujas nosacījumi un kā dokumentē paveikto. Valsts nevar paļauties uz mednieku palīdzību sabiedrības drošības nodrošināšanā, vienlaikus atstājot viņiem neskaidrus rīcības nosacījumus un visu iespējamo risku izvērtēšanu. Šāda sadarbība jāsagatavo laikus. Rumānijas lēmums parāda vienas valsts izvēlēto risinājumu – lāču aizsardzības un sabiedrības drošības jautājumus risināt ar plānotu apsaimniekošanu un atsevišķu iespēju reaģēt uz konkrētiem konfliktiem. Latvijas uzdevums ir veidot mūsu apstākļiem atbilstošu sistēmu, balstoties populācijas datos, risku izvērtējumā un skaidrā institūciju atbildībā.
Rumānijā ir viena no lielākajām brūno lāču populācijām Eiropā — pēc Vides ministrijas sniegtās informācijas, kas balstīta ģenētiskajā izpētē, valstī ir aptuveni 10–13 tūkstoši lāču. Kalnu apdzīvotajās vietās un tūrisma maršrutos regulāri rodas konflikti – dzīvnieki meklē barību atkritumos, ienāk pagalmos un tuvojas cilvēkiem. Situāciju saasina tūristu piebarošana, kas veicina lāču pieradumu pie cilvēka un saiknes veidošanos starp cilvēka klātbūtni un viegli iegūstamu barību. Saskaņā ar ministrijas datiem pēdējās divās desmitgadēs lāču uzbrukumos gājuši bojā gandrīz 30 cilvēki. Tādēļ Rumānija līdzās preventīvajai ieguvei un bīstamu indivīdu izņemšanai no populācijas pastiprina arī piebarošanas ierobežošanu un pilnveido reaģēšanu uz lāču klātbūtni apdzīvotās vietās.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu.
