Medību vajadzībām uzturētas dzīvotnes var dot labumu arī daudzām nemedījamām sugām. To uzsver Lielbritānijas pētniecības un dabas aizsardzības organizācija Game & Wildlife Conservation Trust (GWCT), iepazīstinot ar jaunu ziņojumu par medījamo putnu izlaišanu un ar to saistīto teritoriju apsaimniekošanu.
Ziņojumā Game for Nature apkopoti vairāk nekā 25 gadu laikā veiktu recenzētu pētījumu rezultāti. GWCT galvenais vēstījums – medību saimniecību ieguldījums nebeidzas ar fazānu vai irbju izlaišanu. Putniem piemērotu apstākļu nodrošināšanai izveidotie un uzturētie dzīvžogi, meža dzīvotnes, barības lauciņi un citi pasākumi var palīdzēt arī savvaļas putniem, kukaiņiem un citām sugām. Latvijai šī pieredze ir nozīmīga plašākā diskusijā par mednieku ieguldījumu dabas aizsardzībā. Tā aicina vērtēt konkrēti paveikto un tā rezultātus, vienlaikus ņemot vērā arī iespējamo negatīvo ietekmi.
Ieguvumus rada darbs ar dzīvotnēm
GWCT vadītājs Niks fon Vestenholcs norāda, ka politikas veidotāji un plašāka sabiedrība ne vienmēr izprot medījamo putnu apsaimniekošanā ieguldīto darbu. Lai nodrošinātu putniem piemērotus apstākļus, medību saimniecību darbinieki uztur mežaudzes un dzīvžogus, ziemā nodrošina papildbarību un veic plēsēju kontroli.
Šo pasākumu ietekme var pārsniegt medījamo sugu vajadzības. Piemēram, dzīvžogs nodrošina ligzdošanas vietas un patvērumu dažādiem putniem, bet īpaši veidots barības lauciņš var piedāvāt gan sēklas ziemā, gan kukaiņus vasarā.
Tādēļ svarīgi precīzi saprast ziņojuma secinājumus, proti, aprakstītie ieguvumi saistīti ar apsaimniekošanas pasākumu kopumu. Putnu izlaišana pati par sevi nav garantija lielākai bioloģiskajai daudzveidībai.
Vairāk dziedātājputnu un apputeksnētāju
Viens no GWCT izceltajiem piemēriem ir organizācijas demonstrējumu saimniecība Allerton Project. Tur medījamo putnu apsaimniekošanas pasākumu ietvaros ligzdojošo dziedātājputnu skaits vairāk nekā divkāršojies, pretēji kopējai samazinājuma tendencei valstī.
Citā pētījumā medījamo putnu vajadzībām ierīkotos sējumos vasarā konstatēts 15 reižu vairāk tauriņu, 40 reižu vairāk kameņu un par 90 procentiem vairāk nezāļu sugu nekā blakus esošajos lauksaimniecības kultūraugu sējumos. Savukārt ziemas pētījumā šādos barības lauciņos uz hektāru uzskaitīts līdz pat 100 reižu vairāk dziedātājputnu.
Šie skaitļi raksturo konkrētus pētījumus un salīdzinājumus. Tos nevar uzskatīt par rezultātu, kas automātiski atkārtosies katrā medību saimniecībā. Tomēr tie parāda, cik nozīmīgas intensīvi izmantotā lauku ainavā var būt teritorijas, kas piedāvā papildu barību un patvērumu.
Dzīvžogi, meži un papildbarība
GWCT apkopotie pētījumi liecina, ka īpašumos ar izlaisto medījamo putnu apsaimniekošanu dzīvžogu kopgarums uz kvadrātkilometru var būt līdz 65 procentiem lielāks nekā salīdzinājumam izmantotajos īpašumos.
Organizācija norāda arī uz mežu apsaimniekošanas nozīmi. Pētījumos fazāniem apsaimniekotos mežos konstatēts par 32 procentiem vairāk savvaļas putnu un divreiz vairāk tauriņu nekā salīdzinājumam izmantotajos tipiskajos Lielbritānijas mežos.
Savukārt fazānu barotavu apmeklējumu izpētē aptuveni ceturtā daļa apmeklējumu bijusi saistīta ar dziedātājputniem. Tas liecina, ka papildbarību izmanto arī citas sugas, tostarp laikā, kad ziemas beigās un agrā pavasarī dabiskās barības pieejamība var būt ierobežota.
Arī negatīvā ietekme ir jāvērtē
Ziņojumā atzīti iespējamie putnu izlaišanas radītie riski. GWCT skaidro, ka negatīvā ietekme bieži koncentrējas izlaišanas aploku un barošanas vietu tuvumā, bet daļa pozitīvo efektu izpaužas plašākā saimniecības vai ainavas mērogā. Tas neatceļ nepieciešamību rūpīgi izvēlēties izlaišanas vietu, pielāgot putnu skaitu teritorijas iespējām un ievērot labās prakses nosacījumus. Jāvērtē arī jutīgu dzīvotņu un sugu klātbūtne. Tāpēc ziņojumu nevajadzētu uztvert kā pamatojumu jebkāda apjoma putnu izlaišanai jebkurā vietā. GWCT aprakstītie ieguvumi ir saistīti ar atbildīgu apsaimniekošanu, kuras rezultātus nepieciešams pārbaudīt dabā.
Ko no šīs pieredzes var izmantot Latvijā?
Lielbritānijas fazānu un irbju izlaišanas tradīcijas un mērogs atšķiras no Latvijas situācijas. Tādēļ britu rezultātus nevar vienkārši pārcelt uz mūsu apstākļiem. Taču daudzi dzīvotņu apsaimniekošanas principi ir vērtīgi arī šeit. Lauku ainavā tā var būt krūmu joslu un dzīvžogu saglabāšana, piemērotu lauku malu uzturēšana vai pārdomāti ierīkoti barības lauciņi. Šādus pasākumus iespējams plānot sadarbībā ar zemes īpašniekiem un lauksaimniekiem, izvērtējot konkrētās vietas vajadzības. Turklāt dzīvotņu uzlabošanai nav obligāti jābūt saistītai ar putnu izlaišanu.
Mednieku kolektīvi var piedalīties arī rezultātu dokumentēšanā – fiksēt apsaimniekoto platību, veiktos darbus un sugu novērojumus pirms pasākumiem un pēc tiem. Sistemātiska uzskaite palīdzētu skaidrāk parādīt, kuri risinājumi Latvijas apstākļos dod labumu un kur nepieciešamas izmaiņas.
Mednieku ieguldījums ir novērtējams ar rezultātiem
GWCT ziņojums aktualizē arī privātā finansējuma un darba nozīmi dabas aizsardzībā. Medību saimniecību ieguldījumi var radīt sabiedrībai vērtīgus ieguvumus, ja tie palīdz uzturēt dzīvotnes un saglabāt sugu daudzveidību.
Latvijas mednieku organizācijām šī ir iespēja attīstīt sadarbību ar lauksaimniekiem, mežsaimniekiem un pētniekiem. Konkrēts apsaimniekošanas plāns un pārbaudāmi rezultāti ļauj profesionāli runāt gan par mednieku pienesumu, gan par pasākumiem, kuri jāpilnveido.
Britu pieredze parāda, ka medību vajadzībām veikts darbs var dot labumu daudz plašākam sugu lokam. Latvijas uzdevums ir izvēlēties mūsu dabai piemērotus risinājumus un uzkrāt pierādījumus par to ietekmi.
Raksts tapis sadarbīdā ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
