Kas notiek ar aizsargājamu teritoriju, ja tajā tiek pārtraukta ierastā savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošana? Šāds jautājums šobrīd ir uzmanības centrā Spānijā, kur diskusija par Kabanjerosas (Cabañeros) nacionālā parka apsaimniekošanu nonākusi līdz Eiropas Parlamentam.
Kabanjerosas nacionālais parks atrodas Spānijas centrālajā daļā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, Toledo un Sjudadrealas provincēs. Parks izveidots 1995. gadā, tā platība ir 40 856 hektāri, un lielākā daļa teritorijas ietilpst Natura 2000 teritorijā Montes de Toledo. Aptuveni 36,9% nacionālā parka zemju atrodas privātīpašumā.
Kopš 2020. gada 5. decembra parkā ir aizliegtas komerciālās un sporta medības. Taču aizlieguma sekas kļuvušas par plašas diskusijas objektu – Eiropas Parlamentā iesniegtajās petīcijās paustas bažas, ka līdz ar medību aizliegumu nav ieviesti pietiekami alternatīvi mehānismi savvaļas pārnadžu populāciju regulēšanai.
Briežu un mežacūku kļūst par daudz
Spānijas laikraksta ABC Toledo – Castilla-La Mancha 2026. gada 20. septembra publikācijā El conflicto por la prohibición de la caza en Cabañeros sigue abierto (“Konflikts par medību aizliegumu Kabanjerosā joprojām nav atrisināts”) žurnālists J. Guayerbas apkopo situācijas attīstību piecus gadus pēc aizlieguma ieviešanas.
Jau 2025. gadā Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja turpināja izskatīt petīcijas par situāciju parkā. Tajās uzmanība tika pievērsta staltbriežu un mežacūku skaita pieaugumam un iespējamajai ietekmei uz Natura 2000 teritorijas aizsardzības stāvokli.
Situācijas izvērtēšanai 2026. gada februārī Kastīliju-Lamanču apmeklēja desmit Eiropas Parlamenta deputātu delegācija. Vizīte bija oficiāla Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas faktu noskaidrošanas misija, kas notika no 16. līdz 18. februārim. Eiropas Parlamenta dokumentos tās mērķis formulēts ļoti konkrēti – izvērtēt petīcijas par iespējamo kaitējumu Kabanjerosas nacionālā parka videi pēc pārnadžu medību aizlieguma.
Delegācija tikās ar pašvaldību pārstāvjiem, zemju īpašniekiem un citām iesaistītajām pusēm. Vietējie pārstāvji norādīja, ka ne tikai medību, bet arī citu tradicionālo zemes izmantošanas veidu – piemēram, kokmateriālu ieguves un lauksaimniecības – ierobežošana ir mainījusi teritorijas līdzšinējo apsaimniekošanu.
Saskaņā ar informāciju, kas vēlāk iekļauta delegācijas ziņojumā un ko citē ABC, atsevišķās teritorijās pārnadžu blīvums būtiski pārsniedzis ieteicamos ekoloģiskos sliekšņus. Kā sekas minēta pārmērīga noganīšana, augsnes erozija un apgrūtināta veģetācijas atjaunošanās.
Jautājums vairs nav tikai par medību aizliegumu
2026. gada 6. maijā Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteja apstiprināja ziņojumu pēc vizītes Spānijā. Tajā tika prasīts atkārtoti izvērtēt gan Kabanjerosas vides stāvokli, gan medību aizlieguma sociālekonomiskās sekas. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība pēc zinātniski pamatotas savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas un populāciju kontroles mehānismiem.
Būtiska ir viena nianse. Kā norāda ABC, ziņojumā medības netiek pasludinātas par automātisku vai vienīgo problēmas risinājumu. Taču tiek pieļauta to integrēšana savvaļas dzīvnieku apsaimniekošanas sistēmā gadījumos, kad tas ir zinātniski pamatots un savienojams ar konkrētās teritorijas dabas aizsardzības mērķiem.
Arī FACE pēc Eiropas Parlamenta delegācijas februāra vizītes norādīja, ka jautājums skar ne tikai dzīvnieku skaitu, bet arī ES Biotopu un Putnu direktīvu īstenošanu, bioloģiskās daudzveidības stāvokli un apkārtējo lauku kopienu intereses.
Arī ekonomiskās sekas
Kabanjerosas gadījums nav tikai stāsts par staltbriežiem, mežacūkām un veģetāciju. Vietējās iesaistītās puses Eiropas Parlamenta delegācijai norādīja arī uz medību aizlieguma sociālekonomisko ietekmi – darba vietām laukos un pakalpojumiem, kas vēsturiski bijuši saistīti ar medību saimniecību. Vienlaikus daļa parka atrodas privātīpašumā, tādēļ diskusijā savijas dabas aizsardzības prasības, zemes īpašnieku intereses un valsts noteiktie teritorijas apsaimniekošanas nosacījumi.
ABC vēsta, ka Kabanjerosas nacionālā parka skarto īpašnieku asociācija pašlaik apliecina gatavību turpināt sarunas ar valsts pārvaldi par vienotu teritorijas apsaimniekošanas modeli, vienlaikus neatkāpjoties no prasībām ievērot īpašnieku tiesības.
Kabanjerosas piemērs tādēļ uzdod daudz plašāku jautājumu: vai dabas aizsardzība nozīmē neiejaukšanos, vai tomēr arī aktīvu savvaļas dzīvnieku populāciju apsaimniekošanu, ja to blīvums sāk ietekmēt pašas aizsargājamās dzīvotnes?
Šajā gadījumā Eiropas līmenī diskusija virzās uz zinātniski pamatotu apsaimniekošanu un dažādu populācijas kontroles instrumentu izvērtēšanu. Tas, kāds modelis Kabanjerosā galu galā tiks ieviests, vēl nav izlemts.
Diskusijā nereti izskan arī arguments, ka pārnadžu skaita regulēšana būtu jāatstāj dabisko plēsēju ziņā. Interesanti, ka Kabanjerosā plēsēju atjaunošana patiešām notiek – 2026. gadā parkā pirmo reizi kopš tā izveidošanas piedzima Ibērijas lūša mazuļi. Tomēr Spānijas Ekoloģiskās pārejas ministrija norāda, ka Ibērijas lūsis ir specializēts plēsējs, kura barībā savvaļas truši var veidot 80–90%. Tādēļ lūša atgriešanās pati par sevi nav uzskatāma par risinājumu staltbriežu un mežacūku augstā blīvuma problēmai. Turklāt pašlaik Kabanjerosā tiek īstenots zinātnisks projekts, kura mērķis ir tieši noteikt pieļaujamo savvaļas pārnadžu slodzi, vērtējot to ietekmi uz augsni un veģetāciju.
Avoti: J. Guayerbas, El conflicto por la prohibición de la caza en Cabañeros sigue abierto, ABC Toledo – Castilla-La Mancha, 20.09.2026.; Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas dokumenti par faktu noskaidrošanas vizīti Kabanjerosā 2026. gada 16.–18. februārī; FACE Europe.
Foto ilustratīvs.
Raksts tapis sadarbībā ar Medību saimniecības attīstības fondu.
