2026. gada 17. aprīlī Vīne kļuva par starptautisku dabas aizsardzības diskusiju centru, uzņemot 72. Starptautiskās Medību un savvaļas dzīvnieku aizsardzības padomes (CIC) Ģenerālo asambleju. Pasākumā piedalījās vairāk nekā 650 dalībnieku no visas pasaules – ministri, diplomāti, politikas veidotāji, zinātnieki un dabas aizsardzības eksperti.
Šī gada centrālā tēma – “Wildlife Economy” – izgaismoja medību, dabas aizsardzības un lauku attīstības savstarpējo saistību, uzsverot, ka savvaļas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana ir gan ekoloģisks, gan ekonomisks jautājums.
Medības kā daļa no politikas un ekonomikas
Pasākuma atklāšanā CIC prezidents Dr. Filips Harmers uzsvēra, ka dabas aizsardzība darbojas tikai tad, ja tiek apvienota zinātne, politika un atbildīga rīcība:
“Mednieki sniedz ieguldījumu dabā un sabiedrībā, neprasot nodokļu maksātāju finansējumu.”
Šis vēstījums skaidri iezīmē medību vietu mūsdienu Eiropā – nevis kā hobiju, bet kā praktisku instrumentu dabas apsaimniekošanā.
Savukārt bijušais Austrijas federālais kanclers Dr. Volfgangs Šusels (Wolfgang Schüssel) savā uzrunā uzsvēra, ka dabas aizsardzības mērķiem jābūt saskaņotiem ar politiskajām un ekonomiskajām realitātēm.
Ministri – bez medībām nav iespējama līdzsvarota apsaimniekošana
Diskusijās piedalījās arī augsta līmeņa politikas veidotāji, tostarp Austrijas federālais ministrs Norberts Totšnihs un Spānijas pārstāve Ana Rodríguez Castaño.
Austrijas ministrs skaidri norādīja:
“Medības ir neatņemama atbildīgas lauksaimniecības, mežsaimniecības un vides politikas sastāvdaļa. Tās būtiski veicina sugu aizsardzību un stiprina lauku teritorijas.”
Viņš arī uzsvēra aktuālo jautājumu par lielo plēsēju atgriešanos, kas prasa aktīvu apsaimniekošanu un sabalansētu pieeju starp cilvēku, mājlopiem un savvaļas dzīvniekiem.
Savukārt Spānijas pārstāve uzsvēra savvaļas ekonomikas nozīmi lauku dzīvotspējā:
“Savvaļas ekonomika nav tikai komerciāls jēdziens – tā ir lauku teritoriju dzīvības pamats.”
Globāla perspektīva – no politikas līdz praksē balstītai apsaimniekošanai
Diskusiju centrā bija arī savvaļas ekonomikas nozīme globālā mērogā. Tajās piedalījās eksperti no dažādiem kontinentiem, tostarp Āfrikas, Āzijas un Eiropas.
Starp runātājiem bija arī FACE ģenerālsekretārs David Scallan, kurš uzsvēra medību nozīmi ne tikai ekonomikā, bet arī sabiedrībā un politikas veidošanā.
Šādas diskusijas parāda, ka medību nozīme vairs nav tikai nacionāla līmeņa jautājums – tā kļūst par daļu no plašākas Eiropas un starptautiskās politikas.
Tradīcijas, politika un sabiedrība vienā pasākumā
Ģenerālās asamblejas ietvaros notika arī simbolisks “March for Conservation” gājiens uz Svētā Stefana katedrāli, kur dalībnieki piedalījās tradicionālajā mednieku dievkalpojumā.
Pasākums turpinājās ar oficiālām vakariņām Lihtenšteinas pilī, kur tika pasniegta CIC Literatūras balva, uzsverot medību kultūras, vēstures un sabiedrisko nozīmi.
Secinājums
Vīnē notikusī CIC Ģenerālā asambleja vēlreiz apliecināja, ka medības ir daudz vairāk nekā tradīcija. Tā ir nozare, kas vienlaikus ietekmē:
- dabas aizsardzību,
- lauku attīstību,
- ekonomiku,
- un sabiedrības attieksmi pret vidi.
Diskusijas par savvaļas ekonomiku skaidri parāda – bez mednieku iesaistes un aktīvas apsaimniekošanas nav iespējama ne līdzsvarota daba, ne dzīvotspējīgi lauki.
Un tas ir jautājums, kas tieši attiecas arī uz Latviju.
Raksts tapis ar Medību saimniecības attīstības fonda atbalstu
